Parādu krīze Eiro zonā, SVF un ASV vēlēšanas
Pirms dažām dienām Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir pazeminājis gandrīz visām valstīm izaugsmes prognozes. Itālijas prognoze ir -2,2%, Vācija un Francija balansēs uz nulles robežas. Eiro zonai kopumā prognoze ir -0,5%. Nav daudz sološi. Īstenībā stāsts ir ne par to.
Starptautiskais valūtas fonds ir vienmēr ir bijusi pēdēja instances, kura varētu glābt valsti no maksātnespējas. Laikam, Latvija bija viens no retajiem veiksmīgajiem piemēriem, bet par to arī laiks vēl rādīs. SVF bija vienmēr par uzņēmēj vides uzlabošanu politikas liberalizāciju un demokrātijas veicināšanu. Lai cik skarbi tas neskanētu, te iekšā ir liela politika. Mūžīgās zāles bija budžeta samazināšana, nodokļu celšana un administratīvā aparāta mazināšana. Kas ir sāpīgi un ne visas valstis to iztur.
Viens no pēdējiem pētījumiem „Challenges of Budgetary and Financial Crisis in Europe” prezentēts London School of Economics and Political Science, 2011. gada 18. novembrī par Eiro zonas krīzi apgāž visus iepriekš universālos līdzekļus (zāles). Pēc 2009. gada milzīgajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem un valsts izdevumu rēķina (īstermiņa pasākums), ES smagsvari sāk spers soļus budžeta deficīta mazināšanai, jo aizņemties bez Eiropas centrālās bankas vairākām valstīm kļūs neiespējami. Eksperti nonāca pie tā, ka Eiro zona saspiežot savus valstu tēriņus var izraisīt daudz smagāku krīzi. SVF ir izteikts ASV kantoris, neskatoties uz to, ka tā stūres pēdējos gadus bija eiropieši. Manā skatījumā tā ir tāda maza formalitāte.
Šis gads ASV ir ļoti svarīgs, jo ir vēlēšanas. Viņu pēdējo gadu viena no galvenajām problēmām, kā bezdarbs, kuru vēl pirms pus gada Obama apsolīja samazināt ar daudz dažādiem investīciju projektiem infrastruktūrā (visi jau aizmirsa, jo solīja jau pasen). Nekas jauns ne? Kazahstāna ir labs piemērs. Uzcēla jauno galvaspilsētu un visiem bija darbs. Tagad uzskatāma par mazo Dubaju, bet ar nedaudz atpalikušam tehnoloģijām. Paradoksāli, bet šī programma sāk strādāt tieši no šī gada. Kas nozīmē, ka bezdarba problēma varētu nedaudz uzlabosies, ko saka arī vairāku starptautisko instanču pētījumi.
Vēl viena sāpīgā tēma bija hipotēka, bet to gan Federālā rezervju sistēma izvilks uz savas bilances. Iekustināt šo tirgu ir galvas sāpēs, bet uzkarinātā uz pauzes var, kas veiksmīgi arī tagad notiek.
Pastāv viens milzīgs ārējais risks Eiro zona, kura nav vienota un politiski neprognozējama, dēļ ļoti sarežģītas struktūras. Galvenais šī gada uzdevums ir joprojām nevis atrisināt šo problēmu, bet gan uzkarināt, lai nepaliek ļaunāk. Ar to arī var izskaidrot nebeidzamo vēlmi aizdot naudu Grieķijai. Nebeidzamās sarunas ar privātajiem aizdevējiem no valdības puses. Atveriet acis. 100 miljardu EUR norakstīšana neglābs Grieķiju no maksātnespējas un Portugāle būs tur pat. Šie riski no dažiem desmitiem procentiem ir uzkāpuši jau līdz vairāk kā 80%. Apskatiet CDS (Credit default swap) likmes. Tur viss ir pateikts.
Vieni no lielākajiem tēriņiem Eiro zonā ir veselības aprūpe un pensijas. Realitāte ir tāda, ka šo pozīciju ietaupījums nemaz nedos vēlamo rezultātu, jo uz to rēķina samazināt budžetu deficītu ievērojami neizdosies. Lai sāktu atmaksāt parādus ir jābūt proficītam, kas mūsdienās tiek uzskatīts kā kaut kas neiespējams, un tā arī ir. Jo ir tikai divi scenāriji.
1) Maigs inflācijas scenārijs (skatieties zemāk slaidu no prezentācijas) ar kuru ekonomikas augs nedaudz zem inflācijas procentiem, parāds pret IKP stāvēs uz vietas, bet kopumā būs neliela izaugsme.
2) Drastiska nekontrolējama maksātspēja, vairākām valstīm. Kas ir sistēmas pašattīrīšanās, bet ar daudz lielāku stimulu restrukturizēt uzņēmumus un attīstības perspektīvām nākotnē.
Īstenībā šos ir viens no maniem viedokļiem un tik pat labi to var apgāzt pilnīgi ačgārni.
In: Ekonomika · Tagged with: ASV, ECB, Eiropas centrālā banka, krīze, starptautiskais valūtas fonds, SVF, valsts parāds, vēlēšanas
Uzturēšanas atļauja Latvijā
Krīzes laikos pieņemtie likuma grozījumi par uzturēšanas atļaujas piešķiršanu pret nekustamā īpašuma iegādi sākotnēji jau likās laba iecere, bet nemaz tik laba viņa nav. Neskatoties uz pozitīviem skaitļiem par nelielu aktivizēšanso nekustamā īpašuma tirgū ir arī otra galējība. Citēšu Šīna kungu:
Uzturēšanās atļauju piešķiršana ir viens no svarīgakajiem lēmumiem tautsaimniecībā
Kā viņš pats atzīsts, ka izteiktu vairākumu no nekustamā īpašuma darījumiem sastāda nerezidenti, kuru aktivitāti pastarpināti palielināja arī šie likuma grozījumi. Šādu viedokli pauž arī Vija Gailīte no Latio:
Lielākā aktivitāte bija Rīgas centrā, kā arī Jūrmalā, kur pieprasījumu lielākoties veidoja ārzemju pircēji. Turklāt arī šis ir ļoti ierobežots sektors – Rīgas centrā labās vietās, renovētās mājās vai jaunajos projektos ar pabeigtu apdari un labu apsaimniekošanu.
Respektīvi. Ja parasts ierindas latvietis vēlas iegādāties īpašumu par saprātīgu cenu, tad šobrīd tas nav iespējams, jo cenas ir mākslīgi uzpūstas, patiecoties nerezidentiem. Principā tas roku rokā nāk arī ar demogrāfisko stāvokli Latvijā, ja cilvēki nevar nodrošināt cilvēcīgus dzīvošanas apstākļus, tad arī nav vēlmes domāt par bērniem. Diemžēl šīs politikas piekopšanā ir ieinteresētas arī mūsu bankas, kuru lobijs ir ļoti spēcīgs, lai vismaz maz drusciņ iztīrītu savas bilances ar uzkarinātiem īpašumiem, pietam, par daudz maz saprātīgu cenu.
Skumji, bet fakts. Protams, var jau teikt, ka ir pieejami īpašumi, kuru cenas pat tagad krīt, bet mēs visi dzīvojam 21. gs. un vēlamies pienācīgi dzīvot kvalitatīvos un modernos dzīvokļos vai mājās.
In: Ekonomika · Tagged with: dzīvokļi, likumi, mājas, nekustamais īpašums, uzturēšanas atļaujas
Parastie reklāmas banneri vai tomēr aplikācija
Ko tad ir labāk izmantot, runājot par sociālajiem tīkliem? Parastos bannerus vai veidot savu aplikāciju. Tas ir atkarīgs no uzstādītiem mērķiem. Pieņemsim, ka budžets abiem variantiem ir paredzēts vienāds un ir divi varianti.
Display Ads – Visdrīzāk tiks iegādātas dienas vai rādījumu skaits un Click rezultāts būs prognozējams ar CTR rādītājiem, jo vienīgais, kas to varētu ietekmēt, ir paša izstrādāta bannera kreativitāte.
Social App – Daudz lielākas iespējas iesaistīt dažādās aktivitātēs, bet ir daudz lielāks risks, ka aplikācija neviens nelietos un tā nomirs pirmajā dienā dabīgā nāvē. Savukārt arī ir iespējas pārsniegt parastā bannera rezultātu vairākas reizes.
Tātad, ja nav tās idejas ar odziņu vai neesi pārliecināts, ka aplikācija sasniegt izstādītos mērķus, labāk izmantot parastos bannerus un lieki neizniekot līdzekļus. Ar banneriem jau pirmajā dienā tu sasniegsi garantētu rādījumu skaitu un atpazīstamību par savu produktu vai pakalpojumu, pat ja uz viņu neviens nespiedīs. Savu kārt ar App bez reklāmas atbalsta šāds rezultāts nāk lēnām, bet ka lavīna ar kulminācijas brīdi.
Protams, ar banneri tu nevari lielīties vadībai vai vēl kādam, kā to var izdarīt ar aplikāciju, kurā ir ideja, funkcionalitāte utt, bet SO WHAT? Viens piemērs kā varētu izreķināt vai aplikācija bija veiksmīga.
1) Click
2) CPC dati (no iepriekšējām kampaņām vai arī savādāk iegūti)
Piemēram:
5’000 EUR (kopējais budžets) / 0,3 EUR (CPC) = 16’666 < Social App CPIn
Tad Social App bija veiksmīga.
PS. Pirms ko tādu dariet, nodefinējiet savu auditoriju, savādāk sasniegtam rezultātam nebūs jēgas, jo uz pārdošanas datiem tas neatspoguļosies.
In: Mārketings · Tagged with: efektivitāte, sociālie tīkli
Latvijas banku aktīvi
Līdz ar Krājbankas notikumiem sāku aizdomāties, cik tad bankas ir veiksmīgi darbojušās pēdējos gadus. Diemžēl banku jūtīgi dati publiski nav pieejami un pareizi vien ir. Līdz 2008. gadam Latvijas bankas rādīja fantastisku aktīvu pieaugumu katru gadu, bet tad notika tas, kas bija noticis.
Latvijas banku aktīvi 2000 – 2010. gads
Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.
Uzskatāmi varam redzēt mūsu līderus un 100m sprinta distancē. Īstenībā vēlējos arī paņemt slavenās Parex bankas datus, bet tie vairs nav pieejami vai arī es slikti meklēju. Aktīvi paši pa sevi neparko neliecina, varbūt tie nemaz tik kvalitatīvi nav un tas ir kārtīgs ieberziens. Papētīju arī banku konsolidēto kapitālu un tā kā tas sastāv no vairākām pozīcijā, katra banka iet savu ceļu. Bet kopumā 2009. gada zaudējumi bija tik vērienīgi, ka visu iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa tika zaudēta un bankas bija spiestas pumpēt milzīgas naudas summas apmaksātajā pamatkapitālā. Tā kā šos datus objektīvi salīdzināt nav iespējams, dēļ banku dažādiem lielumiem, tad apskatījos banku peļņu vai zaudējumus pret kopējiem aktīviem, kas varētu parādīt aptuveni cik riskanti darbojās banka “treknajos gados”.
Latvijas banku aktīvi pret peļu vai zaudējumiem 2000 – 2010. gadā
Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.
Visaktīvākie savu pakalpojumu reklamētāji kļuva arī par riskantāko kredītu devējiem. Teorija par lieliem zaudējumiem kuri uz kopējā fona nemaz tik lieli nav, veiksmīgi izgāzās. Visi šie zaudējumi ir lielākoties veidoti uz uzkrājumiem nedrošajiem parādiem. Piemēram Swedbank 2009. gada šajā pozīcijā norādīja 416 miljonus latu, kas ir tiešām iespaidīgi un tikai lielā mātes mugura izglāba viņus no lielām nepatikšanām. Interesanti bija arī tas, ka 2009. gada vēl skats uz nākotni bija nedaudz ar optimismu, bet 2010. gadā atklājās reālā situācija un liela daļa no uzkrājumiem kļuva par reāli norakstāmiem, ko bankas arī darīja. Lai vismaz kaut kā uzlabot situāciju pēdējos gados redzējām, ka bankas veiksmīgi sāka celt komisijas maksas dažādiem primitīviem pakalpojumiem, lai vismaz kaut kā aizstātu kredītu izsniegšanas apstāšanos, kas ir banku galvenais ienākumu avots.
Starpcitu, to ka šogad banku sektors sāk uzrādīt iespaidīgus rezultātus, tas nemaz neataino to banku rožaino darbību, bet gan līdz ar ilgtermiņa kredītņēmēju parādnieku samazināšanos, pavērās iespēja samazināt uzkrājumus nedrošajiem parādiem, ko arī veiksmīgi dara. Skatīsimies, cik optimistisks Latvijai būs 2012. gada Q1, vai visdrīzāk Q2 uz kopējās Eiropas ekonomikas un budžetu konsolidācijas fona.
In: Ekonomika · Tagged with: AB, DNB, Krājbanka, Rietumu banka, SEB banka, Swedbank
Sabiedrības viedoklis, eksperti, aptaujas medijos
Vai sabiedrībai ir jāļauj ietekmēt dažādu vitālu lēmumu pieņemšanu valstī?
Domāju ka nē, lai arī daudzi ar to būtu neapmierināti. Piemēram, vai Latvijā ir nepieciešams ieviest Eiro 2013. gadā? Varbūt pajautāsim pensionāriem? Gan jau lielā kā daļa zinās kāds no tā ir ieguvums un kāds zaudējums. Vai ne?
Mūsu valstī lielākie eksperti ir politiķi, viņi prot komentēt visu, izteikt par to viedokļus, bez faktu pieminēšanas. Viņus rāda vakara ziņās un dažreiz jau nevar jau nepiekrist, jo viņi saka to ko tauta vēlas dzirdēt, īpaši jau opozīcija. Tas ir tā pat kā rakstīt rakstu par aktuālu tēmu savā blogā, žurnālā, avīzē un rezultāts ir garantēts. Izvelc no Google Trends informāciju par meklējumiem. Uzraksti rakstu un viss notiek.
Diemžēl manā skatījumā realitāte ir cita. Latvijai ir nepieciešama stratēģiska domāšana. Savādāk būs kā Baltkrievijā tagad ar inflāciju virs 100% gadā. Jāizvērtē katra lēmuma pieņemšana vairāku gadu perspektīvi. Kā definīcija, iedzīvotāji domā tikai īstermiņā, kā kāds lēmums ietekmēs viņu dzīvi, piemēram, nodokļu izmaiņas.
Piemēram, tikai tagad mēs varam izvērtēt “trekno gadu” budžeta izdevumu palielināšanu algām, pabalstiem, prēmijām. Ja jau mēs sagaidījām 2009. gadā tik lielu IKP kritumu, tad tur kaut kas nebija pareizs. Līdz šim nebiju dzirdējis nevienu kļūdas atdzīšanos medijos par tuvredzīgiem lēmumiem. Tanī pašā laikā iedzīvotāji atbalstīs jebkuru algu, pabalstu pieaugumu, jo bija jau labi. Vai ne?
Man liekas 90% iedzīvotāju neatbalsta ieņēmumu palielināšanu valsts budžetā, bet tajā pašā laikā nevēlas attiekties no slimnīcu, skolu vai kādas citas iestādes uzturēšanas. Protams, nekas nav ideāls, bet realitāte ir tāda, ka lai sabalansētu savus izdevumus ir tikai divi ceļi. Palielināt ienākumus vai samazināt izdevumus. To Latvijā neviens nevēlas pieņemt kā realitāti un tāpēc uz jebkuru lēmumu reakcija ir vienāda. Lai cik skarbi tas skanētu, izskaidrot sabiedrībai to nav iespējams un visu triecienu jāuzņemas attiecīgajām iestādēm. Ar to vienkārši ir jāsamierinās. Jo vairāk tu skaidrosi, jo vairāk iegūsi argumentus, kāpēc jādara savādāk.
Pēdējās nedēļas laikā mums ir parādījušies daudz ekspertu Krājbankas lietā. Reakcija bija novēlota utt, bet ja paskatās loģiski. FKTK iejaucās bankas darbībā tikai pie problēmu parādīšanās. Ja parādās problēmas, tad reakcija jau ir pēc definīcijas novēlota, bet ja nav problēmas, tad jau nav pamata iejaukties bankas darbībā. Prognozēt, kādas nākotnes darbības, kuras varētu vest pie problēmām var, bet tas nerada pamatu darbības iejaušanās. Lūk, tā arī ir atbilde visiem ekspertiem. Man liekas tas ir absurdi, vērtēt no malas FKTK darbību, bez faktiem. Tagad jau visi gudri, kur bija tie eksperti pirms 3 nedēļām?
In: Citi raksti · Tagged with: eksperti, Krājbanka, lēmums, viedoklis
Latvijas ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās izskatās nožēlojami
Latvija jau vairākus gadus aktualizēja jautājumu: Kur tad ir “Latvijas Nokia”? Esmu redzējis rakstus gan internetā, gan laikrakstos par dažādām idejām, kā arī daudz citas informācijas, par šo tēmu. Piemēram, šajā nedēļas nogalē notiek pasākums “Garage48″, kas ir ļoti pozitīvi, bet tomēr statistika, kura ir pieejama par ieguldījumiem no IKP dažādu inovāciju izstrādē, pētniecībā un patentu pieteikšanā, runā pati par sevi.
Ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās 2008. gadā.
Avots: Eurostat
Diemžēl Latvija no savām kaimiņvalstīm izskatās vissliktāk, kā arī nožēlojami uz kopējā fona. Ir jāapzinās, ka šim nav tūlītējs efekts, bet nākotnes. Katras idejas izstrāde un attīstība prasa ilgu laiku un ieguldījumus, bet ja nav nodrošināta vide no valsts puses, tad to nemaz nevar realizēt. Ieguldījumi par 2009. gadu izskatās tik pat nožēlojami un te nav nekāda sakara ar ekonomisko krīzi, jo tieši tās laikā citas Eiropas Savienības valstis ir palielinājušas investīcijas jeb arī uz krītošā IKP fona atstāja esošā līmenī, kas palielināja virtuāli % attiecību.
In: Ekonomika · Tagged with: ieguldījumi, inovācija, investīcijas, tehnoloģijas, zinātne
Mārketinga piramīda
Neko jaunu jau nepateikšu, bet tomēr. Pieņemsi ir prece un zīmols, kurš ražo noteiktu preci dažādās variācijās. Konkrētas vienas preces noiets ir pārāk mazs, lai izveidotu WOM vai BAZZ tirgū, tāpēc ir nepieciešamas šīs preces variācijas, kas ikdienā viedo dzīvot spējīgu pārdošanu uzņēmumam.
Lai veicinātu pārdošanu veidojam parastu piramīdu. Pieņemsim preces vērtība ir “X” Ls. Mēs to paaugstinām uz “X” + 10 Ls, kur 5Ls kalpo kā atlaide, katram pieaicinātam draugam, bet 5 Ls kalpo mārketinga izdevumu segšanai. Respektīvi, katrs draugs, kurš iegādājas preci, samazina šī zīmola pirmatnējā ietecēja preces vērtību.
Visu šo laižam sociālajos tīklos ar masīvu SPAM, kurš tiek aiz vien vairāk atbalstīts ar piramīdas uzviju, līdz tās sabrukumam. Galvenā pasniedzamā doma patērētājam, ka viņš jau neko nezaudē salīdzinot ar finansu piramīdām, bet ir lieliska iespēja iegādāties preci ar masveida atlaidi un visi ir apmierināti ar dzīvi.
In: Mārketings · Tagged with: patērētājs, piramīda
Grāmata “Marketing Management (13th Edition)”
Lieliska grāmata “Marketing Management (13th Edition)”, kurā var izprast lielāko daļu mārketinga pamat procesu. Grāmatas autori Phil Kotler un Kevin Keller. Viens no lielākajiem plusiem šajā grāmatā ir piemēri no reālām reklāmas kampaņām, pētījumiem, kā arī jaunu produkti izstrādes posmiem. Respektīvi, šī nav plika teorija, bet gan izskaidrots kā tas darbojas reālajā dzīvē. Tas parāda arī katras komunikācijas ieguvumus, trūkumus. Bija pat ieteikumi, kā pasniegt savu ideju vadībai, jā tā īpaši nedraudzējas ar mārketingu.
Pat jau sākotnēji neesi saistīts ar mārketingu, bet tev ir uzkrājusies dzīves pieredze, tad izlasot šo grāmatu, tev ir lieliska iespēja sakārtot savas zināšanas pa plauktiņiem un izmantot tos savas nākotnes vajadzībām.
In: Grāmatas · Tagged with: kampaņas, pētījumi, piemēri, produkts, stratēģija
Reālais efektīvais valūtas kurss
Valūtas reālais kurss ietver valūtas kursa pārmaiņas, kas ir pielāgotas relatīvo cenu pārmaiņām iekšzemē un kādā no ārvalstīm. Lai novērotu valūtas ārējās pirktspējas pārmaiņas attiecībā pret citām valūtām. Eurostat sniegtā informācija ataino reālo efektīvo kursu, kurš ietver nominālā kursa pārmaiņas attiecībā pret 27 Eiropas Savienības valstīm + 9 industriāli attīstītās valstis, kā arī patēriņa cenu pārmaiņām šajās valstīs. Par Latvijas lata efektīvo valūtas kursu ir iespējams iepazīties portālā www.makroekonomika.lv, Santas Vipules rākstā: “Lata reālais efektīvais kurss un Latvijas konkurētspēja“.
Reālais efektīvais valūtas kurss (1999. gads =100, EU27+9)
Dati: Eurostat
Šajā grafikā var skaidri redzēt, cik dramatiski Latvijas ekonomika bija zaudējusi savu konkurētspēju, dēļ nepamatota atalgojuma, cenu u.c. kāpuma, kurš galveno kārt bija izprovocēts ar kredītu pieejamību. Kā arī to cik elastīgi izrādījāmies situācijas uzlabošanā, protams, aiz bezizejas. Šo pašu efektu varētu panākt arī, izmantojot Latvijas latas devalvāciju, bet šajā gadījumā process nebūt tik droši kontrolējams Latvijas gadījumā.
Lielbritānijas sterliņu mārciņa (EUR/GBP)
Zviedrijas krona (EUR/SEK)
Latvijas lats (EUR/LVL)
Te var aplūkot, kā valūtas devalvācijas ceļu izvēlējās Lielbritānija un Zviedrija. Ļoti izteikti to var redzēt tieši Lielbritānijas gadījumā. Tās valūtas vērtības kritums pret Eiro sastādina ap 25% tas reālais efektīvais valūtas kursa rādītājs momentāni uzlabojies aptuveni to pašu 25% ietvaros. Runājot par Grieķiju un Portugāli, diemžēl viņiem šādas iespējas nav, jo to valsts valūta ir Eiro, un tas arī apgrūtina viņu konkurētspējas uzlabošanu. Tas nozīmē to, ka viņiem nāksies iet Latvijas cēļu.
Ja mēs salīdzinam 2009/2010. gada eksporta pieaugumu starp ES valstīm, tad Lielbritānijai ir +16%, bet Grieķijai vien +7% un Latvija +22%. Ir jūtama atšķirība.
Jau vairākus mēnešu varam vērot nepārtrauktus streikus Grieķijas valsts ietvaros. To stirpās arodbiedrības, kuras paralizē gan politiķus, gan nepopulāro pieņemšanu lēmumus. Tas vien liecina par neelastīgumu, kas savu kārt var nozīmēt, ka Grieķija nespēs uzrādīt nekādu būtisku ekonomiskās aktivitātes pieaugumu vairāku gadu garumā. Budžeta izdevumu samazināšanas process būs ļoti ilgs un sāpīgs.
Reālais efektīvais valūtas kurss ir arī viens no galvenajiem iemesliem Latvijas eksporta pieaugumam. Diemžēl mums vēl ir tāls ceļš savu pozīciju uzlabošanai, lai arī ir visi priekšnosacījumi. Varu tikai piebilst to, ka EK un SVF aizdevums mums nāca par labu, ņemot vērā, ka Latvija bija spiesta veikt visus konsolidācijas pasākumus, kurus nebūs iespējas veikt politiskās gribas trūkuma dēļ, pie citiem apstākļiem. Interesanti ir tas, ka tieši par to biju jau minējis 2008. gada 11. decembrī: “Esmu optimistiksās domās par Latvijas aizņēmumu no SVF“.
In: Ekonomika · Tagged with: efektīvais valūtas kurss, Grieķija, Konkurētspēja, Lielbritānija, Portugāle, valūta, Zviedrija
Vai mēs dzīvojam labāk nekā Padomju Savienībā?
Dzīvojot Latvijā, katru dienu dzirdu neapmierinātus cilvēkus, kuri nemitīgi stāsta cik labi bija dzīvot Padomju Savienībā un cik viss ir slikti tagad. Man ir grūti spriest, jo esmu pārāk jauns, lai zinātu visus Padomju Savienības ieguvumus, bet ekonomiskajos jautājumos tā savienība neizklausījās pēc dzīvot spējīgas.
Interesantākais ir tas, ka ja uzprasīt vairum cilvēku šobrīd šādus jautājumus (nedaudz piemiedzot acis uz esošo globālo ekonomisko krīzi):
1) Vai tu dzīvo labāk?
Atbilde: “Principā, jā. Ir mobilais tālrunis, varu apceļot Eiropu, braukt ar savu auto utt.”
2) Vai tavi draugi dzīvo labāk?
Atbilde: “50/50, bet liela daļa dzīvo līdzīgi kā es.”
3) Vai tavas paziņas, draugu draugi dzīvo labāk?
Atbilde: “Viss ir briesmīgi. Knapi var galus savilkt. Latvijai nav nākotnes”
Respektīvi, jo tālāk skaties savu paziņu lokā, jo dramatiskāka ir situācija, un šo cilvēku masas veido lielu daļu no sabiedrības viedokļa. Dažreiz pat nedaudz apnīk visu klausīties. Katrs ir savas laimes kalējs. Ja iedot šiem cilvēkiem baltu lapu uz kuras jāuzraksta ieguvumus un zaudējumus, tad, domāju, liela daļa pārsvara būs brīvajai Latvijai nevis Padomju Savienībai. Tas ir kopējais sabiedrības pesimisms.
In: Citi raksti · Tagged with: Padomju Savienība, sabiedrība