Valsts uzņēmumu privatizācija

Vakar vakarā biju skatījies Vidzemes līderu priekšvēlēšanu debates. Ja godīgi Ulmaņa kungam vajadzētu mierīgā garā baudīt vecumdienas, jo pārāk jau netīra ir šī politika, bet kā izkārtne politiskajam spēkam varbūt arī nav slikta. Protams, kad PPL pārmet visas iespējamās privatizācijas mūsu valstī.

Vairākus mēnešus vijās dažādi viedokļi par un ap šo tēmu. Personīgi mans viedoklis ir, kad uzņēmumus, kuriem nav sakara ar valsts drošību utt. ir nekavējoties jānodod privātajās rokās. Jo šie uzņēmumi degradējas ar neprofesionālu vadību augšgalā, kā arī nav nekādas motivācijas kaut ko sasniegt. Tajos parasti sēž politiskie ielikteņi, kuri rotē diezgan ātri. Piemēram, manuprāt, valstij nevajadzētu nodarboties ar šādu uzņēmumu pārvaldīšanu Lattlecom, LMT, Airbaltic.

Runājot par tādiem uzņēmumiem, kā Latvenergo, Latvijas valsts meži. Uzskatu, kad 25 – 35% varētu kotēties Rīgas fondu biržā. Tas gan ienestu papildus līdzekļus valsts budžetā, kā arī atdzīvinātu vairākus investorus, jo šobrīd lielie valsts uzņēmumi ir skaisti sadalīti pa lielajiem akcionāriem un viss. Valstij paliktu kontrolpakete, kas neapdraudētu Latvijas iedzīvotājus.

Apvienības “Vienotība” pieteikums vēlēšanām

Valdis Dombrovskis ir sagatavojis savu ekonomisko programmu, kura satur astoņus galvenos uzdevumus nākamajiem četriem gadiem. Programmu šodien apstiprinājusi partiju apvienības “Vienotība” valde.

Palasot kopsavilkumu no šī plāna vietējos ziņu portālos varu secināt, kad plāni jau ir ļoti ambiciozi. Daži punkti kuri man īpaši patika:

• Preču eksporta pieaugums jānodrošina ne mazāks kā 10% ik gadu.
• Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas palielināšana no 36 miljoniem latu 2009.gadā līdz pat 1 miljardam latu 2013.gadā ar īpatsvaru apstrādes rūpniecībā līdz 20%.
• Nākamgad jāizanalizē un sabiedrībā jāapspriež progresīvā IIN ieviešanas principi.
• Ēnu ekonomikas samazināšana uz pusi līdz 2013.gadam.
• “Vienotība” mērķis ir līdz 2013.gadam sasniegt valsts kredītreitingu A līmenī.

Kamēr visa pasaule cīnās ar stagnāciju ekonomikā un neveiksmīgiem mēģinājumiem pārtraukt visas ekonomiskās stimulācijas, Latvijas valstsvīriem ir ambiciozi plāni. Tāda sajūta, kad mūs sagaida rožaini un vēl treknāki gadi. Ņemot vērā, kad mums nav nekādu rūpnīcu un darba spēka izmaksas ar visiem nodokļiem ir ļoti dārgas.

Progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) – tā tiešām būs labākā cīņa ar ēnu ekonomiku un tās samazināšana uz pusi. Vēlu veiksmi.

Un vislabākā ziņa ir kredītreitinga A līmeņa sasniegšana. Mēs varētu iegūt daudz plusiņu klāt, bet ne jau pārlekt visam pāri.

Esmu nobažījies par 2011. gada budžetu

Nākamā gada budžets ir jāapgraiza +/- 400 miljonu latu robežās, kas izklausās nepanesama summa un pēc pēdējiem politiķu izteikumiem var noprast, kad lielākā daļa no šīs summas tiks meklēta tieši nodokļu paaugstināšanā. Tieši to TV ēterā atzina pats Valdis Dombrovskis. Šodien vēl patīkamas ziņas no energokompānijām, kā Rīgas siltums, Latvijas gāze un Latvenergo par tarifu pieaugumiem, kas kopskatā izskatās šaušalīgi.

Tīri teorētiski uz visu cenām ir jākāpj neskatoties uz to, kad iedzīvotāju ienākumi turpina samazināties. Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas un dažādu ideālu ideju ģenerēšanu politiķu vidu, silti iesaku padomāt jau šodien par nākošo pusgadu un nākošo gadu.

Populisms ņems virsroku līdz vēlēšanām un tad būs smags kritums, kad rēķinu nomaksā aiziet lielākā daļa ienākumu, kas samazinās iedzīvotāju tēriņus patēriņam. Ekonomikas un finansu ministrijas varēs lielīties ar skaistajiem eksporta pieauguma datiem, jo to īpatsvars tiešām var palielināties uz iedzīvotāju nabadzības fona.

750 miljardi eiro – vajag vēl? Bez problēmām

Eiropas Savienības prezidents Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy) paziņo:

Currently there isn’t even the hint of a request to put this rescue plan into practice, and if the plan were to prove insufficient, my answer is simple: in this case, we’ll do more.

750 miljardi eiro jau ir atrasti, bet ja būs nepieciešami vēl, atradīsim. Diezgan veselīga attieksme. Ko tik nav jāsaka, lai pārliecinātu visu pasauli, kad Eiropas Savienībai nekas nedraud un ar parādiem vēsi visi tiek galā.

Atskatoties uz visiem šiem paziņojumiem diezgan divējāda nostāja valda finansu tirgos, no vienas puses liela daļa Eiropas valstu paziņoja par savu budžetu samazinājumiem, lai tiktu galā ar saistībām, bet no otras puses tas nozīmē tēriņu apgriezšanu un iekšējā patēriņa samazinājumu uz ko tik ļoti visi liek uzsvaru. Ka tieši tas ir vilcējspēks Eiropā. Savelkot bilanci redzam, kad tirgi iet uz leju jau ilgu laiku.

Es neskatos tik optimistiski uz šiem paziņojumiem, jo politiķi jau var teikt, bet ņemot vērā Eiropas demokrātiskās vērtības iziet ielās, tas viss var slikti beigties. Pirms nav konkrēti pasākumi apstiprināti, tikmēr visiem būs vienalga.

Melnā ceturdiena pasaules biržās – kritums vērā ņemams

Pēdējo pusotru nedēļu varam verot, kā pasaules finansu iestāžu indeksi ļoti strauji dodās uz leju un droši vien daudzi, kuri ar visu šo ir saistīti domā, cik tad ilgi tas šoreiz turpināsies.

Man jau liekas nekas daudzsološs drīzumā nenotiks, tapēc šonedēļ pieņēmu lēmumu no riskantajiem papīriem nedaudz atbrīvoties, lai arī daži bija iegājuši mīnusā ņemot vērā, kad EUR/USD valūtas kurss man nāk par labu, tad uz to svārstībām sanāca pat būt pietiekoši labos plusos un visu nofiksēt. Tas bija trešdien un tagad skatos ceturdienas kritumu un varu secināt, kad man ir kārtīgi noviecies, kad es to izdarīju trešdien.

Paralēli šonedēļ cītīgi vēroju finansu sektora akcijas. Daudzas finansu iestādes vēl nav tikušās pāri krīzei un to akcijas ir pietiekoši nenovērtētas manā skatījumā, bet es skatos vairāk uz ilgtermiņu. Īstermiņā diezko daudzsološi tas neizskatās, jo mazais un vidējais bizness vēl pietiekoši labi nav atguvies un nostabilizējis ar savām kredītsaistībām.

Krievijas ārējās politikas izmaiņas ļoti labvēlīgi varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku

Pirms Krievijas 9. maija svinībām masu mēdijos izskanēja Medvedeva paziņojums par Staļina režīma nosodīšanu, cilvēku tiesību neievērošanu utt. Tas bija diez gan negaidīti un pat pārsteidzoši, ņemot vērā visus Krievijas elites konservatīvos uzskatus.

Šobrīd lasu tvnet.lv:

Krievija plāno veikt ievērojamas izmaiņas savā ārpolitikā, uzlabojot attiecības ar Rietumiem un veicinot ārvalstu investīciju ieplūšanu, kā arī palielināt savu ekonomisko klātbūtni Baltijā, otrdien vēsta ASV nedēļas žurnāla “Newsweek” Krievijas izdevums.

Neredzot TV pārraidi, kur Medvedevs pats bija nosodījis Staļinu, būtu sapratis šo tvnet.lv rakstu par kārtējo Latvijas preses populismu, bet šobrīd izskatās, kad Krievija tiešām ir veikusi pārmaiņas savā ārējās politikas stratēģijā.

Vistiešākajā mērā to var saistīt ar investīcijām. Ja nemaldos, tad pirms finanšu krīzes sākuma no Krievijas tik pumpēts ārā miljardiem USD katru mēnesi, kas negatīvi arī ietekmēja visu valsti un tagad domā kā atgūt šo naudu atpakaļ.

Runājot par investīcijām ražošanā, Krievijas tirgus ir milzīgs, kurā var eksportēt kā melnā caurumā, bet jo vairāk būs atbalstāmas jaunu ražotņu celšana pašā Krievijā. Kas sev līdzās atnesīs jaunas rietumu un Āzijas tehnoloģijas un darba vietas. Ir sfēras, kurās viņi ir spēcīgi, bet ir vairākas, kurās viņi atpaliek, tāpēc šis ārpolitikas solis ir ļoti pareizs.

Kāpēc izgudrot jaunu riteni? Līdz ar investoriem, ienāks jaunākās tehnoloģijas, kuras tik ļoti ir nepieciešamas šai valstij. Nevajag jau arī aizmirst, kad Eiropā dzīvo arī daudz iedzīvotāju, kuru ienākumi ir pietiekoši augsti, lai iegādātos ļoti daudz un dažādas preces, kas palielinās Krievijas eksportu.

Latvijai tas viennozīmīgi ir ļoti pozitīvi, jo esam kaimiņi un varam nodrošināt zināmu ieguldījumu preču apmaiņā. Paredzu, kad būs ļoti negatīva attieksme no dažu politiķu puses, kad kāds uzņēmējs vēlēsies iegādāties Latvijā tranzīt uzņēmumu vai kādu citu, kas būtu tikai loģisks solis.

Ceru, kad politiķiem pietiks saprāta nesabojāt visu ar saviem radikālajiem uzskatiem, balstoties uz vēsturi. Vēsture ir vēsture, jādzīvo ir nākotnē.

Neliels ieskats uz globālo sociālo tīklu attīstību

Turpinot par Morgan Stanley apskatu. Sociālo tīklus teksta ievades ziņā jau lieto vairāk nekā parasto e-pastu. Ir arī interesants grafiks.

Es domāju nav jābūt nekādam “Guru”, lai saprastu attīstības tendences. Latvijā noteikti pieaugs globālo portālu ietekme, jo nav jau brīnums, kad daudziem no mums ir paziņas un draugi ārpus Latvijas robežām un piespiest viņus reģistrēties vietējos Latvijas veidojumos nav iespējams un arī tas nav nepieciešams, jo ir Facebook.

Neslikti ne? Priecāties pāragri, jo ne jau visi tur reģistrēsies. FB nekad nepiedāvās visas 101 tās iespējas, ko piedāvā Draugiem.lv, bet Latvijas sociālo tīklu tirgus daļu sadalījums varētu nedaudz mainīties. FB daļa notiekti pieaugs, bet par līderi gan tuvākajā laikā nevarētu kļūt.

Kredītņēmēju aizsardzības likums

Varbūt teikšu kaut ko nepopulāru, bet kur ir palicis sociālā taisnīguma princips. Es protu izvērtēt savas iespējas un nēesmu iegrābies parādsasistībās, bet valdībā bīda šādu projektu. Visdrīzāk, jau viņš tā arī paliks uz plaukta, bet vienalga, nav patīkami par kaut ko tādu dzirdēt.

Cilvēks gribēja dzīvot uz kredīta, tad viņš arī to bija ņēmis un tagad, ja ir problēmas, lai kuļās ārā. Ja valdība vēlas palīdzēt, tad tā jau būs necieņa pret cilvēkiem, kuri nebija izmantojuši šādu iespēju pirms dažiem gadiem un negūs sev labumu no tā.

Tādi punkti, kā banka nevar prasit papildus nodrošinājumu tikai kropļos tirgu. Ja es vēlēšos paņemt kaut ko uz kredīta, tad šajā gadījumā, banka no manis noteikti prasīs daudz lielāku nodrošinājumu, lai pasargātu sevi no riskiem, kas beigu beigās izrādīsies neizdevīgāk parastajiem kredītņēmējiem. Tā kā iesaku rūpīgi izvērtēt visiem šo skaisto pasākumu un paskatīties nedaudz plašāk, nevis tikai īsterminā.

Kredīt ņēmējiem kuri bija ņēmuši kredītu apdomāti un tagad ir nonākuši grūtībās, tās nav astranomiskas summas un pēc dažiem gadiem šie maksājumi atkal būs pieņemami, jo Latvija bez izaugsmes neizpaliks un tas veicinās kopējo ienākumu pieaugumu. Pēc dažiem gadiem varēs vēl pastrīdēties, kad bija tas izdevīgākais brīdis ņemt hipotekāro kredītu.

Mobilais internets ņems virsroku pēc 2015. gada

Netīšām esmu uzgājis Morgan Stanley analītiskajam pētijumam, kas parāda nākotnes perspektīves un tendences interneta tīklā. Pētijums parāda, kad cilvēki sāks vairāk izmantot interneta priekšrocības un iegādāsies preces globālajā tīmeklī ar lētāko piedāvājumu, kā arī mobila interneta pieaugumu.

Morgan Stanley uzskata, kad uz mobilā interneta lietotāju skaits pārsnies parasto datora interneta lietotāju skaitu sākot ar 2015. gadu.

To visu var izskaidrot ar to, kad tehnaloģijas attīstās ļoti strauji un mēs varam redzēt, kad pat paši lētākie tālruņi jau ir aprīkoti ar 3G iespējām, kas ievērojami palielina datu pāraides ātrumu.

Šobrīd 21% pasaules tālruņu ir aprīkoti ar 3G. Japānā tie ir 96%, ASV 46% un Eiropā 54%.

Visbeidot mobilais e-biznes kļūs lielāks par parasto interneta biznesu un veidos līdz pat 4% no kopēja pasaules preču un pakalpojumu pārdošanas.

Varu tikai piebilst, kad būs ļoti interesnati pavērot, kā globālais biznes pielāgosies šādām pārmaiņam, domāju tas pamatīgi iedragās dažu kompāniju biznesu. Pārmaiņas vienmēr ir interesants process.

Samsung 3D televizora TV klips

Samsung televizoru TV klips ir šedevrs. Tas ir vienkārši jānoskatās. Es neko nekomentēšu par pašu Samsung, bet klips ir labs.

Jā ticēt visam, ko rāda šajā klipā, tad sagatavošanas darbi tika uzsākti 8 mēnešus iepriekš. Klipa filmēšanai tika izmantoti 1256 televizori. Žel kad nevar uzzināt par pašu budžetu, bet domāju tas ir ne mazāk iespaidīgs.

• Categories

  • Citi raksti
  • Ekonomika
  • Marketings
  • Politika

• Par mani

  Twitter
  

• Tags

  ēnu ekonomika aģentūras AirBaltic aizdevums baltija budžets darbs deflācija devalvācija Eiropa Eiropas Savienība Ekonomika finanšu krīze Fliks Grieķija Gruzija ieguldījumi IKP inflācija Jaunais laiks Jung von Matt/Spree kapitāls Kargins konflikts Krasovickis Kriecija Latvenergo Latvija mentalitāte nauda Nikon nodokļi Osetija Parex banka reklāma Robbie Williams Slakteris starptautiskais valūtas fonds struktūrfondi SVF tirgus Uzņēmumi valdība Valdis Dombrovskis valsts parāds