Latvijas banku aktīvi
Līdz ar Krājbankas notikumiem sāku aizdomāties, cik tad bankas ir veiksmīgi darbojušās pēdējos gadus. Diemžēl banku jūtīgi dati publiski nav pieejami un pareizi vien ir. Līdz 2008. gadam Latvijas bankas rādīja fantastisku aktīvu pieaugumu katru gadu, bet tad notika tas, kas bija noticis.
Latvijas banku aktīvi 2000 – 2010. gads
Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.
Uzskatāmi varam redzēt mūsu līderus un 100m sprinta distancē. Īstenībā vēlējos arī paņemt slavenās Parex bankas datus, bet tie vairs nav pieejami vai arī es slikti meklēju. Aktīvi paši pa sevi neparko neliecina, varbūt tie nemaz tik kvalitatīvi nav un tas ir kārtīgs ieberziens. Papētīju arī banku konsolidēto kapitālu un tā kā tas sastāv no vairākām pozīcijā, katra banka iet savu ceļu. Bet kopumā 2009. gada zaudējumi bija tik vērienīgi, ka visu iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa tika zaudēta un bankas bija spiestas pumpēt milzīgas naudas summas apmaksātajā pamatkapitālā. Tā kā šos datus objektīvi salīdzināt nav iespējams, dēļ banku dažādiem lielumiem, tad apskatījos banku peļņu vai zaudējumus pret kopējiem aktīviem, kas varētu parādīt aptuveni cik riskanti darbojās banka “treknajos gados”.
Latvijas banku aktīvi pret peļu vai zaudējumiem 2000 – 2010. gadā
Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.
Visaktīvākie savu pakalpojumu reklamētāji kļuva arī par riskantāko kredītu devējiem. Teorija par lieliem zaudējumiem kuri uz kopējā fona nemaz tik lieli nav, veiksmīgi izgāzās. Visi šie zaudējumi ir lielākoties veidoti uz uzkrājumiem nedrošajiem parādiem. Piemēram Swedbank 2009. gada šajā pozīcijā norādīja 416 miljonus latu, kas ir tiešām iespaidīgi un tikai lielā mātes mugura izglāba viņus no lielām nepatikšanām. Interesanti bija arī tas, ka 2009. gada vēl skats uz nākotni bija nedaudz ar optimismu, bet 2010. gadā atklājās reālā situācija un liela daļa no uzkrājumiem kļuva par reāli norakstāmiem, ko bankas arī darīja. Lai vismaz kaut kā uzlabot situāciju pēdējos gados redzējām, ka bankas veiksmīgi sāka celt komisijas maksas dažādiem primitīviem pakalpojumiem, lai vismaz kaut kā aizstātu kredītu izsniegšanas apstāšanos, kas ir banku galvenais ienākumu avots.
Starpcitu, to ka šogad banku sektors sāk uzrādīt iespaidīgus rezultātus, tas nemaz neataino to banku rožaino darbību, bet gan līdz ar ilgtermiņa kredītņēmēju parādnieku samazināšanos, pavērās iespēja samazināt uzkrājumus nedrošajiem parādiem, ko arī veiksmīgi dara. Skatīsimies, cik optimistisks Latvijai būs 2012. gada Q1, vai visdrīzāk Q2 uz kopējās Eiropas ekonomikas un budžetu konsolidācijas fona.
In: Ekonomika · Tagged with: AB, DNB, Krājbanka, Rietumu banka, SEB banka, Swedbank