Parādu krīze Eiro zonā, SVF un ASV vēlēšanas
Pirms dažām dienām Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir pazeminājis gandrīz visām valstīm izaugsmes prognozes. Itālijas prognoze ir -2,2%, Vācija un Francija balansēs uz nulles robežas. Eiro zonai kopumā prognoze ir -0,5%. Nav daudz sološi. Īstenībā stāsts ir ne par to.
Starptautiskais valūtas fonds ir vienmēr ir bijusi pēdēja instances, kura varētu glābt valsti no maksātnespējas. Laikam, Latvija bija viens no retajiem veiksmīgajiem piemēriem, bet par to arī laiks vēl rādīs. SVF bija vienmēr par uzņēmēj vides uzlabošanu politikas liberalizāciju un demokrātijas veicināšanu. Lai cik skarbi tas neskanētu, te iekšā ir liela politika. Mūžīgās zāles bija budžeta samazināšana, nodokļu celšana un administratīvā aparāta mazināšana. Kas ir sāpīgi un ne visas valstis to iztur.
Viens no pēdējiem pētījumiem „Challenges of Budgetary and Financial Crisis in Europe” prezentēts London School of Economics and Political Science, 2011. gada 18. novembrī par Eiro zonas krīzi apgāž visus iepriekš universālos līdzekļus (zāles). Pēc 2009. gada milzīgajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem un valsts izdevumu rēķina (īstermiņa pasākums), ES smagsvari sāk spers soļus budžeta deficīta mazināšanai, jo aizņemties bez Eiropas centrālās bankas vairākām valstīm kļūs neiespējami. Eksperti nonāca pie tā, ka Eiro zona saspiežot savus valstu tēriņus var izraisīt daudz smagāku krīzi. SVF ir izteikts ASV kantoris, neskatoties uz to, ka tā stūres pēdējos gadus bija eiropieši. Manā skatījumā tā ir tāda maza formalitāte.
Šis gads ASV ir ļoti svarīgs, jo ir vēlēšanas. Viņu pēdējo gadu viena no galvenajām problēmām, kā bezdarbs, kuru vēl pirms pus gada Obama apsolīja samazināt ar daudz dažādiem investīciju projektiem infrastruktūrā (visi jau aizmirsa, jo solīja jau pasen). Nekas jauns ne? Kazahstāna ir labs piemērs. Uzcēla jauno galvaspilsētu un visiem bija darbs. Tagad uzskatāma par mazo Dubaju, bet ar nedaudz atpalikušam tehnoloģijām. Paradoksāli, bet šī programma sāk strādāt tieši no šī gada. Kas nozīmē, ka bezdarba problēma varētu nedaudz uzlabosies, ko saka arī vairāku starptautisko instanču pētījumi.
Vēl viena sāpīgā tēma bija hipotēka, bet to gan Federālā rezervju sistēma izvilks uz savas bilances. Iekustināt šo tirgu ir galvas sāpēs, bet uzkarinātā uz pauzes var, kas veiksmīgi arī tagad notiek.
Pastāv viens milzīgs ārējais risks Eiro zona, kura nav vienota un politiski neprognozējama, dēļ ļoti sarežģītas struktūras. Galvenais šī gada uzdevums ir joprojām nevis atrisināt šo problēmu, bet gan uzkarināt, lai nepaliek ļaunāk. Ar to arī var izskaidrot nebeidzamo vēlmi aizdot naudu Grieķijai. Nebeidzamās sarunas ar privātajiem aizdevējiem no valdības puses. Atveriet acis. 100 miljardu EUR norakstīšana neglābs Grieķiju no maksātnespējas un Portugāle būs tur pat. Šie riski no dažiem desmitiem procentiem ir uzkāpuši jau līdz vairāk kā 80%. Apskatiet CDS (Credit default swap) likmes. Tur viss ir pateikts.
Vieni no lielākajiem tēriņiem Eiro zonā ir veselības aprūpe un pensijas. Realitāte ir tāda, ka šo pozīciju ietaupījums nemaz nedos vēlamo rezultātu, jo uz to rēķina samazināt budžetu deficītu ievērojami neizdosies. Lai sāktu atmaksāt parādus ir jābūt proficītam, kas mūsdienās tiek uzskatīts kā kaut kas neiespējams, un tā arī ir. Jo ir tikai divi scenāriji.
1) Maigs inflācijas scenārijs (skatieties zemāk slaidu no prezentācijas) ar kuru ekonomikas augs nedaudz zem inflācijas procentiem, parāds pret IKP stāvēs uz vietas, bet kopumā būs neliela izaugsme.
2) Drastiska nekontrolējama maksātspēja, vairākām valstīm. Kas ir sistēmas pašattīrīšanās, bet ar daudz lielāku stimulu restrukturizēt uzņēmumus un attīstības perspektīvām nākotnē.
Īstenībā šos ir viens no maniem viedokļiem un tik pat labi to var apgāzt pilnīgi ačgārni.
In: Ekonomika · Tagged with: ASV, ECB, Eiropas centrālā banka, krīze, starptautiskais valūtas fonds, SVF, valsts parāds, vēlēšanas