Mūsu valstī lielākie eksperti ir politiķi, viņi prot komentēt visu, izteikt par to viedokļus, bez faktu pieminēšanas. Viņus rāda vakara ziņās un dažreiz jau nevar jau nepiekrist, jo viņi saka to ko tauta vēlas dzirdēt, īpaši jau opozīcija. Tas ir tā pat kā rakstīt rakstu par aktuālu tēmu savā blogā, žurnālā, avīzē un rezultāts ir garantēts. Izvelc no Google Trends informāciju par meklējumiem. Uzraksti rakstu un viss notiek.

Diemžēl manā skatījumā realitāte ir cita. Latvijai ir nepieciešama stratēģiska domāšana. Savādāk būs kā Baltkrievijā tagad ar inflāciju virs 100% gadā. Jāizvērtē katra lēmuma pieņemšana vairāku gadu perspektīvi. Kā definīcija, iedzīvotāji domā tikai īstermiņā, kā kāds lēmums ietekmēs viņu dzīvi, piemēram, nodokļu izmaiņas.

Piemēram, tikai tagad mēs varam izvērtēt “trekno gadu” budžeta izdevumu palielināšanu algām, pabalstiem, prēmijām. Ja jau mēs sagaidījām 2009. gadā tik lielu IKP kritumu, tad tur kaut kas nebija pareizs. Līdz šim nebiju dzirdējis nevienu kļūdas atdzīšanos medijos par tuvredzīgiem lēmumiem. Tanī pašā laikā iedzīvotāji atbalstīs jebkuru algu, pabalstu pieaugumu, jo bija jau labi. Vai ne?

Man liekas 90% iedzīvotāju neatbalsta ieņēmumu palielināšanu valsts budžetā, bet tajā pašā laikā nevēlas attiekties no slimnīcu, skolu vai kādas citas iestādes uzturēšanas. Protams, nekas nav ideāls, bet realitāte ir tāda, ka lai sabalansētu savus izdevumus ir tikai divi ceļi. Palielināt ienākumus vai samazināt izdevumus. To Latvijā neviens nevēlas pieņemt kā realitāti un tāpēc uz jebkuru lēmumu reakcija ir vienāda. Lai cik skarbi tas skanētu, izskaidrot sabiedrībai to nav iespējams un visu triecienu jāuzņemas attiecīgajām iestādēm. Ar to vienkārši ir jāsamierinās. Jo vairāk tu skaidrosi, jo vairāk iegūsi argumentus, kāpēc jādara savādāk.

Pēdējās nedēļas laikā mums ir parādījušies daudz ekspertu Krājbankas lietā. Reakcija bija novēlota utt, bet ja paskatās loģiski. FKTK iejaucās bankas darbībā tikai pie problēmu parādīšanās. Ja parādās problēmas, tad reakcija jau ir pēc definīcijas novēlota, bet ja nav problēmas, tad jau nav pamata iejaukties bankas darbībā. Prognozēt, kādas nākotnes darbības, kuras varētu vest pie problēmām var, bet tas nerada pamatu darbības iejaušanās. Lūk, tā arī ir atbilde visiem ekspertiem. Man liekas tas ir absurdi, vērtēt no malas FKTK darbību, bez faktiem. Tagad jau visi gudri, kur bija tie eksperti pirms 3 nedēļām?

Interesantākais ir tas, ka ja uzprasīt vairum cilvēku šobrīd šādus jautājumus (nedaudz piemiedzot acis uz esošo globālo ekonomisko krīzi):
1) Vai tu dzīvo labāk?
Atbilde: “Principā, jā. Ir mobilais tālrunis, varu apceļot Eiropu, braukt ar savu auto utt.”
2) Vai tavi draugi dzīvo labāk?
Atbilde: “50/50, bet liela daļa dzīvo līdzīgi kā es.”
3) Vai tavas paziņas, draugu draugi dzīvo labāk?
Atbilde: “Viss ir briesmīgi. Knapi var galus savilkt. Latvijai nav nākotnes”

Respektīvi, jo tālāk skaties savu paziņu lokā, jo dramatiskāka ir situācija, un šo cilvēku masas veido lielu daļu no sabiedrības viedokļa. Dažreiz pat nedaudz apnīk visu klausīties. Katrs ir savas laimes kalējs. Ja iedot šiem cilvēkiem baltu lapu uz kuras jāuzraksta ieguvumus un zaudējumus, tad, domāju, liela daļa pārsvara būs brīvajai Latvijai nevis Padomju Savienībai. Tas ir kopējais sabiedrības pesimisms.

Pārdošana

Nokia Oyj (NOK1V) Q1 negaidīti, bet apgrozījums (tālruņu) ir pieaudzis par 6.4% un ienākumi (net) ir samazinājušies tik vien par 1.4%. Bloomberg aptaujā izskanēja prognozes par 49% kritumu. Tā kā patīkams pārsteigums, bet nākotnes ticību tas vienalga neievieš, ņemot vērā Apple Q1 rekord peļņu.

Nokia paredz nobeigts Q2 ar 6,1 – 6,6 miljardu EUR pārdošanu. Izskatās, kad investori jau tiek laicīgi gatavoti kritumam. Saliku 2 tabulas kopā no Q1 atskaites, lai ir uzskatāmāk šis tas.

Lai arī Ziemeļamerikas tirgus priekš Nokia’s ir vismazākais, var redzēt ļoti izteiktas problēmas viedtālruņu segmentā. Tur kur ir augstāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju tai skaitā Eiropa, tur arī Nokia sāk zaudēt savas pozīcijas. Dārgais gals izvēlās Blackberry vai Apple, bet lētajā galā sāk izkonkurēt Android OS, kura jau sevi ir lieliski pierādījusi. Principā perspektīvas nav ļoti daudzsološas.

Finanses

Vesels paskaidrojumu komplekts kāpēc ir tie mīnusi:

Year-on-year, the decrease in operating cash flow in the first quarter 2011 was due to negative net working capital impacts offset to some extent by lower income taxes paid. Sequentially, the decrease in operating cash flow in the first quarter 2011 was due to negative net working capital impacts as well as lower underlying profitability. Additionally, on a sequential basis, operating cash flow was negatively impacted by the timing of certain customer payments and value-added tax refunds, as approximately EUR 600 million of net working capital improvements were received in the fourth quarter 2010. In addition to these factors, in the first quarter 2011 we experienced cash outflows related to foreign exchange hedging activities, both operative as well as balance sheet, and this led to yearon-year and sequential declines in operating cash flow.

Ja Nokia būtu Fast-food uzņēmums, tad varbūt arī šī negatīvā naudas plūsma būtu arī nedaudz pieņemama, atsevišķos gadījumos, bet tā nav un tur ir problēmas.

Kā arī “Long-term debt” reitings ir samazināts no Standard & Poor’s un Moody’s Investors Services pusēm.

Gāja gadi. Ienākumi pieauga, nomainīju darbu, kurā šad tad arī gadās pa retam komandējumi. Ar kredītkartes X summu dažreiz pat nepietiek norēķināties par viesnīcu. Sāku aizdomāties par limita palielināšanu, bet tad jau sākās Parex problēmas. Skaidrs, kad man limitu nepalielināja, bet tam bija objektīvs iemesls.

Tobrīd man bija depozīts Nordea bankā uz kura pamata nodrošinājuma tiku pie Y summas patēriņa MasterCard kredītkartes ar kredīta brīvdienām. Varu pateikt tikai tās labākās atsauksmes par šo kredītkarti, īpaši atzīmējot Nordea bankas karšu privilēģijas programmu, dēļ kuras sāku aktīvi izmantot kredītkarti arī Latvijas robežās.

Depozīts beidzās, procenti vairs nav tik pievilcīgi šobrīd un jādomā par alternatīviem ieguldījumiem. Tāpēc depozītu es nepagarināju un no kredītkartes nācās šķirties. No Citadeles bankas MasterCard kredītkartes arī atteicos, jo neredzu jēgu tik mazam limitam.

Te sākas interesantākais. Esmu Citadeles bankas, Nordea bankas, Swedbank un vēl dažu citu banku klients. Šīs bankas arī izskatu kā potenciālas kredītkartes ņemšanai. SEB banka arī mani varētu apmierināt, bet mani neapmierina to filiāļu segums un atrašanās vietas. Kā saka, nav pa ceļam.

Citadeles banka

Aizdevos uz Citadeles banku, kur man konsultante piedāvāja American Express® kredītkarti, bet esmu gan internetā lasījis, gan dzirdējis par šīs kredītkartes problēmām, kad ne visur pieņem. Tas man neder. Tad nu man piedāvāja Citadeles bankas MasterCard kredītkarti, kura man jau ir bijusi iepriekš, bet banka atkārtoti izvērtēs limitu. Teica, kad atzvanīs un viņi to arī izdarīja. Man piedāvāja X limitu, ņemot vērā, kad mana alga pa tiešo dodas uz Citadeles banku, kad es esmu jau ikgadējs klients (Parex ir mana pirmā banka). Viņu piedāvājums bija 1/2 no mani patstāvīgiem mēneša ienākumiem. Tas noteikti nebija tas ko es biju gaidījis.

Nordea banka

Depozīta nav, nav arī kredītkartes. Piedāvāju pārvietot savu algu uz šo banku, bet izrādās, kad ar to ir par maz. Iespējams iegūt Nordea bankas patēriņa MasterCard kredītkarti ar kredīta brīvdienām uz algas pamata tikai pēc 3 mēnešiem (ceru nekļūdos, jo konsultējos pirms kāda laika).  Tāds krietns termiņš. Par limitiem vēl nav gājusi pat runa. Zinu tikai to, kad ja kredītkarte ir nodrošināta ar depozītu, tad limits ir kādi 75% no depozīta nodrošinājuma.

Swedbank

Tāds alternatīvs variants no kura vēlāk atteicos domāt, jo algu skaitīt uz šo banku nav īpaši izdevīgi manā skatījumā, jo uz katru darbību ir jāmaksā komisiju.

Tā nu esmu bez šīs jaukās kartes. Varbūt arī esmu ļoti izvēlīgs, skatos gan uz komisijām, gan uz priekšrocību piedāvāto klāstu, banku kopumā. Dīvainākais ir tas, kad tev izsniedz kredīt limitu 75% apjomā no nodrošinājuma. Banka ne ar ko neriskē, bet vēl iekasē ikmēneša maksu.

Valstī jāpiemēro mērķtiecīga politika, kas veicina valsts un medicīnas iestāžu kopdarbu, kā arī jārealizē aktivitātes ārvalstu klientu piesaistīšanai. Uzskatu, ka bez valsts atbalsta medicīnas tūrisma attīstībai nav nekādu perspektīvu!

Uzskata klīnikas Premium Medical vadītāja Signe Dauškane – Platace

Valstij prioritāte ir savas valsts iedzīvotāji un mūsu veselības sistēma nav ne tuvu sakārtota, lai nodrošinātu to augstākajā līmenī. Tai nav jānodarbojas ar šāda tūrisma paveidu reklamēšanu, kamēr sistēma nav sakārtota priekš paša pilsoņiem. Ar medicīnas tūrisma klientu piesaisti  ir jādara privātajam biznesam pašam. Meklējiet sadarbības partnerus, dažādas mārketinga aktivitātes utt.

Ar to vēlos teikt, ja Latvijā nav sakārtota veselības aprūpe, tad tā ir niša privātajām klīnikām, ko tās arī mēģina veiksmīgi vai neveiksmīgi darīt. Privātās klīnikas var veiksmīgi konkurēt ar valsts iestādēm Latvijā. Pateicoties apdrošināšanas kompānijām, kuras piedāvās veselības apdrošināšanu. Vairs nav jāstāv garās rindas un jāiegūst 101 izziņa par kāda speciālista apmeklējumu.

Runājot par valsts atbalstu. Liekas valsts jau ir visu izdarījusi, jo ārsta izglītošana maksā ļoti bargu naudu. Pateicoties mūsu veselības sistēmas nesaprotamajam mehānismam, privātās klīnikas var veiksmīgi iegūt jau gatavu produktu – ārstu, kurš neizmaksā N tūkstošus mēnesi, kā tas varētu būt ārpus Latvijas robežām. Šo produktu lieliski izmantot tūrisma medicīnā, jo cenu līmenis ir vairāk, kā konkurēt spējīgs. Lūk, ko Jums vēl vajag? Privātie!

Latvija ir pārgājusi no sociālisma (visi vienādi) uz liberālismu (katrs pats savas laimes kalējs), kur cilvēki ir pieraduši, kad valstij ir jānodrošina visa medicīna, un cilvēku mentalitāte mainīsies tikai ejot veselām paaudzēm. Visi čīkst, kad mums ir  slikti, dārgi Latvijā. Aizbrauciet uz ASV vai kādu citu Eiropas Savienības (ES) valsti, tad arī sapratīsiet, kā ir tur, kad hipotekāro kredītu ņemsiet, lai nosegtu aklās zarnas izgriezšanu. Tā kā privātās klīnikas Latvijā ar darbu ir nodrošinātas uz ilgu laiku.

Privātie! Jums ar mārketinga aktivitātēm ir jābūt tur, kur ir Jūsu potenciālie klienti.  Viss vienkāršākais ir sakārtot pašiem savu mājas lapu (jo neviens no Vācijas, Krievijas nezvanīs uz 1188), lai tā būtu ar labu saturu, pasniegtu informāciju tajā valodā no kurienes nāk potenciālie klienti un, protams, saturam ir jāatbilst tam, ko cilvēki meklē caur Google, lai Jūsu pozīcijas būtu pirmajās rindās. Labas PR un citas aktivitātes.

Ļoti izteiktas līderpozīcijas ir tieši Apple ražojumiem iPhone, iPad, iPod. Man galvā ir tikai viens izskaidrojums šai dīvainai statistikai. Vienkārši Apple lietotāji biežāk izmanto Wi-Fi interneta pieslēgumu, ko nevarētu teikt par citu telefonu un citu brīnumu lietotājiem. Pietiekoši straujš pieaugums ir iPad, lai arī manta nav pietiekoši lēta, tomēr fanātiķi paņem savu.

Redzam izteiktu iPhone 4 un iPad interesi Google meklējumos, bet iPhone 4 ir zaudētājos, jo vairs cena neatbilst tā vērtībai.

Nezinu kāpēc valdībai ir tik liela slepenība par tā kapitāla palielināšanu. Tas nav viegls uzdevums pie tik katastrofālu līdzekļu trūkuma, bet no otras puses – tas tikai atkal uzmet ēnu uz mūsu mistisko politiku, kur tauta uzzina visu tikai tad, kad jau viss ir procesā un nevar paust savu neapmierinātību.

Saktoties uz ilgetrmiņu AirBaltic vaŗetu būt liela nākotne, jo baltijas tirgū, manuprāt, neviena cita aviokompānija neies iekšā, jo tas ir pārāk mazs. Bet uz perspektīvi – dzīves līmenis augs un domāju būs veiksmīga attīstība, kas palielinās cilvēku plūsmu starp iekšejiem lidojumiem. Cilvēkiem patīk konforts un tas, protams, ir prestižāk nekā braukt ar autobusu.

Mani uztrauc viens cits jautājums. Ja kapitālu palielina Latvijas valsts, kas  varētu būt caur papildus akciju emisiju, tad tīri teorētiski Flikam arī būtu nepieciešams ieguldīt tādus pašus līdzekļus. Varbūt arī tur nav par ko uztraukties, jo aizmugure varētu būt laba viņam, bet ej no sazin ar ko tas viss beigsies.

Ja godīgi es pat nebrīnīšos, ja tas tiks nomahinēts, tā kad valsts iegulda līdzekļus, bet viss paliek pa vecam. Sekosim līdzi notikumiem. Jebkurā gadījumā uzskatu, kad ir nepieciešams ieguldīt šos līdzekļus, jo jau tuvākajā nākotnē varēs atgūt tos atpakaļ un nopelnīt.