Starptautiskais valūtas fonds ir vienmēr ir bijusi pēdēja instances, kura varētu glābt valsti no maksātnespējas. Laikam, Latvija bija viens no retajiem veiksmīgajiem piemēriem, bet par to arī laiks vēl rādīs. SVF bija vienmēr par uzņēmēj vides uzlabošanu politikas liberalizāciju un demokrātijas veicināšanu. Lai cik skarbi tas neskanētu, te iekšā ir liela politika. Mūžīgās zāles bija budžeta samazināšana, nodokļu celšana un administratīvā aparāta mazināšana. Kas ir sāpīgi un ne visas valstis to iztur.

Viens no pēdējiem pētījumiem „Challenges of Budgetary and Financial Crisis in Europe” prezentēts London School of Economics and Political Science, 2011. gada 18. novembrī par Eiro zonas krīzi apgāž visus iepriekš universālos līdzekļus (zāles). Pēc 2009. gada milzīgajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem un valsts izdevumu rēķina (īstermiņa pasākums), ES smagsvari sāk spers soļus budžeta deficīta mazināšanai, jo aizņemties bez  Eiropas centrālās bankas vairākām valstīm kļūs neiespējami. Eksperti nonāca pie tā, ka Eiro zona saspiežot savus valstu tēriņus var izraisīt daudz smagāku krīzi. SVF ir izteikts ASV kantoris, neskatoties uz to, ka tā stūres pēdējos gadus bija eiropieši. Manā skatījumā tā ir tāda maza formalitāte.

Šis gads ASV ir ļoti svarīgs, jo ir vēlēšanas. Viņu pēdējo gadu viena no galvenajām problēmām, kā bezdarbs, kuru vēl pirms pus gada Obama apsolīja samazināt ar daudz dažādiem investīciju projektiem infrastruktūrā (visi jau aizmirsa, jo solīja jau pasen). Nekas jauns ne? Kazahstāna ir labs piemērs. Uzcēla jauno galvaspilsētu un visiem bija darbs. Tagad uzskatāma par mazo Dubaju, bet ar nedaudz atpalikušam tehnoloģijām. Paradoksāli, bet šī programma sāk strādāt tieši no šī gada. Kas nozīmē, ka bezdarba  problēma varētu nedaudz uzlabosies, ko saka arī vairāku starptautisko instanču pētījumi.

Vēl viena sāpīgā tēma bija hipotēka, bet to gan Federālā rezervju sistēma izvilks uz savas bilances. Iekustināt šo tirgu ir galvas sāpēs, bet uzkarinātā uz pauzes var, kas veiksmīgi arī tagad notiek.

Pastāv viens milzīgs ārējais risks Eiro zona, kura nav vienota un politiski neprognozējama, dēļ ļoti sarežģītas struktūras. Galvenais šī gada uzdevums ir joprojām nevis atrisināt šo problēmu, bet gan uzkarināt, lai nepaliek ļaunāk. Ar to arī var izskaidrot nebeidzamo vēlmi aizdot naudu Grieķijai. Nebeidzamās sarunas ar privātajiem aizdevējiem no valdības puses. Atveriet acis. 100 miljardu EUR norakstīšana neglābs Grieķiju no maksātnespējas un Portugāle būs tur pat. Šie riski no dažiem desmitiem procentiem ir uzkāpuši jau līdz vairāk kā 80%. Apskatiet CDS (Credit default swap) likmes. Tur viss ir pateikts.

Vieni no lielākajiem tēriņiem Eiro zonā ir veselības aprūpe un pensijas. Realitāte ir tāda, ka šo pozīciju ietaupījums nemaz nedos vēlamo rezultātu, jo uz to rēķina samazināt budžetu deficītu ievērojami neizdosies. Lai sāktu atmaksāt parādus ir jābūt proficītam, kas mūsdienās tiek uzskatīts kā kaut kas neiespējams, un tā arī ir. Jo ir tikai divi scenāriji.

1) Maigs inflācijas scenārijs (skatieties zemāk slaidu no prezentācijas) ar kuru ekonomikas augs nedaudz zem inflācijas procentiem, parāds pret IKP stāvēs uz vietas, bet kopumā būs neliela izaugsme.

2) Drastiska nekontrolējama maksātspēja, vairākām valstīm. Kas ir sistēmas pašattīrīšanās, bet ar daudz lielāku stimulu restrukturizēt uzņēmumus un attīstības perspektīvām nākotnē.

Īstenībā šos ir viens no maniem viedokļiem un tik pat labi to var apgāzt pilnīgi ačgārni.

Uzturēšanās atļauju piešķiršana ir viens no svarīgakajiem lēmumiem tautsaimniecībā

Kā viņš pats atzīsts, ka izteiktu vairākumu no nekustamā īpašuma darījumiem sastāda nerezidenti, kuru aktivitāti pastarpināti palielināja arī šie likuma grozījumi. Šādu viedokli pauž arī Vija Gailīte no Latio:

Lielākā aktivitāte bija Rīgas centrā, kā arī Jūrmalā, kur pieprasījumu lielākoties veidoja ārzemju pircēji. Turklāt arī šis ir ļoti ierobežots sektors – Rīgas centrā labās vietās, renovētās mājās vai jaunajos projektos ar pabeigtu apdari un labu apsaimniekošanu.

Respektīvi. Ja parasts ierindas latvietis vēlas iegādāties īpašumu par saprātīgu cenu, tad šobrīd tas nav iespējams, jo cenas ir mākslīgi uzpūstas, patiecoties nerezidentiem. Principā tas roku rokā nāk arī ar demogrāfisko stāvokli Latvijā, ja cilvēki nevar nodrošināt cilvēcīgus dzīvošanas apstākļus, tad arī nav vēlmes domāt par bērniem. Diemžēl šīs politikas piekopšanā ir ieinteresētas arī mūsu bankas, kuru lobijs ir ļoti spēcīgs, lai vismaz maz drusciņ iztīrītu savas bilances ar uzkarinātiem īpašumiem, pietam, par daudz maz saprātīgu cenu.

Skumji, bet fakts. Protams, var jau teikt, ka ir pieejami īpašumi, kuru cenas pat tagad krīt, bet mēs visi dzīvojam 21. gs. un vēlamies pienācīgi dzīvot kvalitatīvos un modernos dzīvokļos vai mājās.

Latvijas banku aktīvi 2000 – 2010. gads

Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.

Uzskatāmi varam redzēt mūsu līderus un 100m sprinta distancē. Īstenībā vēlējos arī paņemt slavenās Parex bankas datus, bet tie vairs nav pieejami vai arī es slikti meklēju. Aktīvi paši pa sevi neparko neliecina, varbūt tie nemaz tik kvalitatīvi nav un tas ir kārtīgs ieberziens. Papētīju arī banku konsolidēto kapitālu un tā kā tas sastāv no vairākām pozīcijā, katra banka iet savu ceļu. Bet kopumā 2009. gada zaudējumi bija tik vērienīgi, ka visu iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa tika zaudēta un bankas bija spiestas pumpēt milzīgas naudas summas apmaksātajā pamatkapitālā. Tā kā šos datus objektīvi salīdzināt nav iespējams, dēļ banku dažādiem lielumiem, tad apskatījos banku peļņu vai zaudējumus pret kopējiem aktīviem, kas varētu parādīt aptuveni cik riskanti darbojās banka “treknajos gados”.

Latvijas banku aktīvi pret peļu vai zaudējumiem 2000 – 2010. gadā

Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.

Visaktīvākie savu pakalpojumu reklamētāji kļuva arī par riskantāko kredītu devējiem. Teorija par lieliem zaudējumiem kuri uz kopējā fona nemaz tik lieli nav, veiksmīgi izgāzās. Visi šie zaudējumi ir lielākoties veidoti uz uzkrājumiem nedrošajiem parādiem. Piemēram Swedbank 2009. gada šajā pozīcijā norādīja 416 miljonus latu, kas ir tiešām iespaidīgi un tikai lielā mātes mugura izglāba viņus no lielām nepatikšanām. Interesanti bija arī tas, ka 2009. gada vēl skats uz nākotni bija nedaudz ar optimismu, bet 2010. gadā atklājās reālā situācija un liela daļa no uzkrājumiem kļuva par reāli norakstāmiem, ko bankas arī darīja.  Lai vismaz kaut kā uzlabot situāciju pēdējos gados redzējām, ka bankas veiksmīgi sāka celt komisijas maksas dažādiem primitīviem pakalpojumiem, lai vismaz kaut kā aizstātu kredītu izsniegšanas apstāšanos, kas ir banku galvenais ienākumu avots.

Starpcitu, to ka šogad banku sektors sāk uzrādīt iespaidīgus rezultātus, tas nemaz neataino to banku rožaino darbību, bet gan līdz ar ilgtermiņa kredītņēmēju parādnieku samazināšanos, pavērās iespēja samazināt uzkrājumus nedrošajiem parādiem, ko arī veiksmīgi dara. Skatīsimies, cik optimistisks Latvijai būs 2012. gada Q1, vai visdrīzāk Q2 uz kopējās Eiropas ekonomikas un budžetu konsolidācijas fona.

Ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās 2008. gadā.

Avots: Eurostat

Diemžēl Latvija no savām kaimiņvalstīm izskatās vissliktāk, kā arī nožēlojami uz kopējā fona. Ir jāapzinās, ka šim nav tūlītējs efekts, bet nākotnes. Katras idejas izstrāde un attīstība prasa ilgu laiku un ieguldījumus, bet ja nav nodrošināta vide no valsts puses, tad to nemaz nevar realizēt. Ieguldījumi par 2009. gadu izskatās tik pat nožēlojami un te nav nekāda sakara ar ekonomisko krīzi, jo tieši tās laikā citas Eiropas Savienības valstis ir palielinājušas investīcijas jeb arī uz krītošā IKP fona atstāja esošā līmenī, kas palielināja virtuāli % attiecību.

Reālais efektīvais valūtas kurss (1999. gads =100, EU27+9)

Dati: Eurostat

Šajā grafikā var skaidri redzēt, cik dramatiski Latvijas ekonomika bija zaudējusi savu konkurētspēju, dēļ nepamatota atalgojuma, cenu u.c. kāpuma, kurš galveno kārt bija izprovocēts ar kredītu pieejamību. Kā arī to cik elastīgi izrādījāmies situācijas uzlabošanā, protams, aiz bezizejas. Šo pašu efektu varētu panākt arī, izmantojot Latvijas latas devalvāciju, bet šajā gadījumā process nebūt tik droši kontrolējams Latvijas gadījumā.

Lielbritānijas sterliņu mārciņa (EUR/GBP)

Zviedrijas krona (EUR/SEK)

Latvijas lats (EUR/LVL)

Te var aplūkot, kā valūtas devalvācijas ceļu izvēlējās Lielbritānija un Zviedrija. Ļoti izteikti to var redzēt tieši Lielbritānijas gadījumā. Tās valūtas vērtības kritums pret Eiro sastādina ap 25% tas reālais efektīvais valūtas kursa rādītājs momentāni uzlabojies aptuveni to pašu 25% ietvaros. Runājot par Grieķiju un Portugāli, diemžēl viņiem šādas iespējas nav, jo to valsts valūta ir Eiro, un tas arī apgrūtina viņu konkurētspējas uzlabošanu. Tas nozīmē to, ka viņiem nāksies iet Latvijas cēļu.

Ja mēs salīdzinam 2009/2010. gada eksporta pieaugumu starp ES valstīm, tad Lielbritānijai ir +16%, bet Grieķijai vien +7% un Latvija +22%. Ir jūtama atšķirība.

Jau vairākus mēnešu varam vērot nepārtrauktus streikus Grieķijas valsts ietvaros. To stirpās arodbiedrības, kuras paralizē gan politiķus, gan nepopulāro pieņemšanu lēmumus. Tas vien liecina par neelastīgumu, kas savu kārt var nozīmēt, ka Grieķija nespēs uzrādīt nekādu būtisku ekonomiskās aktivitātes pieaugumu vairāku gadu garumā. Budžeta izdevumu samazināšanas process būs ļoti ilgs un sāpīgs.

Reālais efektīvais valūtas kurss ir arī viens no galvenajiem iemesliem Latvijas eksporta pieaugumam. Diemžēl mums vēl ir tāls ceļš savu pozīciju uzlabošanai, lai arī ir  visi priekšnosacījumi. Varu tikai piebilst to, ka EK un SVF aizdevums mums nāca par labu, ņemot vērā, ka Latvija bija spiesta veikt visus konsolidācijas pasākumus, kurus nebūs iespējas veikt politiskās gribas trūkuma dēļ, pie citiem apstākļiem. Interesanti ir tas, ka tieši par to biju jau minējis 2008. gada 11. decembrī: “Esmu optimistiksās domās par Latvijas aizņēmumu no SVF“.

No otras puses skatoties, kādam taču vienmēr būs jāpatērē vairāk, lai pasaulē būtu līdzsvars. Tā kā te ir tīra valstu konkurence.

Eksporta un importa attiecība 2000. – 2010. gadā (%)

Dati: Eurostat

Grafikā var uzskatāmi redzēt, kā Latvija uzlabojusi savas pozīcijas, lai arī ar sāpīgu iekšējā patēriņa samazinājumu. Īrijai ir visi priekšnosacījumi atkopties un atdot savus parādus, ko nevarētu teikt par Grieķiju. Tās parādsaistības ir tik lielas un ienākumi tik niecīgi, ka tās bankrots ir nenovēršams. Lai arī jau 2010. gadā tika aizdoti ievērojami naudas līdzekļi uz eksportu tas nekādīgi nav atsaucies. Portugālei būs ļoti jāpasvīst, lai uzlabotos situācija, bet līdz ar pieņemtajiem taupības pasākumiem šis rādītājs viņiem varētu uzlaboties dēļ iekšējā patēriņa krituma. Gan šogad, gan nākošgad. Tas gan vēl neliecina ka viņi spēs izķepuroties no savām parādsaistībām.

Latvijas eksports 2006. – 2010. gads. (tūkst. Ls)

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde

2009. gada krīzes ietvaros eksporta kritums sastādīja 22%. Šī brīža spekulācijas par atkārtotu lejupslīdi ASV un vairākās Eiropas valstīs dēļ parādu krīzes, protams, ietekmēs Latvijas eksportu, bet, manuprāt, tas nevarētu pietuvoties 2009. gada līmeņiem, jo esam kļuvuši nedaudz stiprāki.

Svarīgākās preces eksportā 2006. – 2010. gadā (tūkst. Ls)

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas eksportu var saukt par pietiekoši diverficētu, lai arī virsroku ņem koks un koka izstrādājumi, kas 2010. gadā sastādīja 18.9% no kopējā eksporta apjoma un tā pieaugums skaitliskajā ziņā bija vislielākais. Bet labā ziņa ir tā, kad koksni mēs droši vien ne reeksportētājam. Ir interesanti palasīt  raidījuma “Kas notiek Latvija?” pētījumu par reeksportu, kurā Latvijas lielāko eksportētāju vidū ir uzņēmumi, kuri neko neražo.

Latvijas eksports, imports 2006. – 2010. gads (tūkst. Ls)

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde

Līdz ar iekšējā patēriņa dramatisku kritumu un starpība starp eksportu un importu ir strauji samazinājusies, kā arī 2010. gads izskatās ļoti pozitīvi, bet nevajag aizmirst, ka mūsu IKP pieaugums bija negatīvs, ko nevarētu teikt par daudzām citām valstīm. LT: +1,3%, EE: +1,8%, RU: +4%, DE: +3,6%. Valstis starp, kurām notiek galvenā preču tirdzniecība. Kas izskaidro straujo eksporta pieaugumu, līdz ar to tas neizslēdz strauju reeksporta pieaugumu, jo eksports ar importu iet līdzvērtīgā pieaugumā.

Runājot par atkārtotu lejupslīdi, kuru nevar izslēgt dēļ daudz Eiropas valstu taupības pasākumiem, kas var novest pie īslaicīga bezdarba palielināšanās un citu radītāju pasliktināšanos. Visnotaļ tas novestu pie energoresursu cenu krišanas, kas ļoti pozitīvi atsauktos uz Latvijas importu. Ņemot vērā, ka esam izcietuši pietiekoši drastiskus budžeta samazinājumus, tas varētu skart mūs mazāk, jo virzamies uz bezdeficīta budžetu.

Lielā mērā tas ir atkarīgs no FRS un ECB rīcības. Eiropas centrālā banka jau ir paziņojusi, ka atsāk piedāvāt papildus likviditāti bankām un iepirkt problemātisko valstu obligācijas, bet Itālija un Spānija ir daudz par lielu priekš šādiem pasākumiem. Lai arī ir īstermiņa satricinājums un līdzekļu varētu pietikt, bet tirgus dalībniekus tas nepārliecina un bez Eiropas savienības (ES) stabilizācijas fonda palielināšanas būs pagrūti iztikt.

Naudas resursi veiksmīgi tiek ieguldīti Šveices frankā (CKF) un Japānas jēna (JPY). Valūtas, kuras uzskata par glābiņu no šādām situācijām, bet to centrālās bankas momentāli veica intervenci, lai samazinātu spiedienu uz tām. Daudzi tirgus dalībnieki sāks meklēt glābiņu valstu obligācijās un zeltā. To obligāciju ienesīgums ir nepiedienīgi zems un zelts varētu sāks nelielu kāpumu, bet nedomāju, kad tas ļoti strauji sāktu augt, jo tā cena jau ir pietiekoši augsta.

Kur tas akciju kritums varētu apstāties?

Nedomāju, kad tagad ir īstais brīdis tēlot varoņus un turēt savas ilgās pozīcijas. Jo 33% procentu kritums kompensējas ar 50% pieaugumu un dažu akciju vērtības var tikai atjaunoties vairāku gadu garumā. Kas nav nopietni. Pietam runa te ir tikai par niecīgo komisijas maksu uz kopējā fona.

Ja tu atgriezīsies ātrāk tirgū, tad ir iespēja zaudēt, bet ja par vēlu, tad zaudēsi iespēju pamatīgi nopelnīt. Pēc pamatīga krituma pirmās dienas ir ieteicams nogaidīt, lai arī ir sāpīgi skatīties uz pamatīgu lēcienu un zaudējumu atgūšanu, ja gribas samazināt risku.

Uzgaidi līdz otram kritumam.

Dow Jones Industrial Average 2000. – 2005. gads

Dow Jones Industrial Average 2011. gads

Šobrīd ir ļoti grūti neprognozēt tālākās kustības, bet šo pirmdien varētu sekot pamatīgs kritiens īpaši pēc ASV kredīt reitinga pazemināšanas, kas viennozīmīgi paaugstinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, kā arī ietekmēs parasto iedzīvotāju kredītu likmes. Īstermiņā kritums varētu būt pamatīgs, lai arī tirgus to jau ir gaidījis.

ASV

S&P ir gaidījis pamatīgu, pārdomātu ASV budžeta deficīta samazināšanas plānu. Te rodas paradokss. Jo vairāk ASV taupīs īstermiņā, jo lielāka varbūtība samazināt atkopšanās tempus un bezdarba pieaugumu, kas, savukārt, samazina tēriņus un var nonākt līdz negatīvam IKP rādītājam. No otras puses pēc 2008. gada krīzes un 2009. – 2010. gada straujā pieauguma, atkopšanās tempiem ir jāsamazinās noteikti, kas ir pilnīgi normāla parādība.

Domāju, kad šī būs pamatīga akciju tirgus korekcija. Varbūt nedaudz lielākā, kā to vēsturiski esam redzējuši. Pasaules ekonomiskie rādītāji neliecina par atkārtotu recesiju. Tā kā šis arī ir labs brīdis iegādāties lētāk dažādu uzņēmumu akcijas, tikai ir jānogaida līdz īstajam brīdim, kad ES, ECB, FRS, Baltais nams nāks klajā ar nopietniem priekšlikumiem par situācijas uzlabošanu. Bet nekad neko nevar zināt.

Visi iepriekšējie valstu glābiņi ir tikai atlikuši neatrisināmu problēmu uz neilgu laiku, bet to nevar darīt mūžīgi un par gaidāmajām sekām spriest ir pāragri. Bet pie sliktākā varianta, domāju, tiks drukāta nauda un laikam vienīgais, kas to ir spējīgs darīt ir ASV, bet uzticot Eiropas parāda turēšanu ne ES valstij, nozīmētu daļu neatkarības uzticēt kādam citam. Tas varētu būt nepieņemami.

Kārtējā naudas ieplūšana ekonomikā nozīmēs inflācijas draudus ar kuriem ECB jau šogad sāk aktīvi cīnīties. Lai arī cik tas drūmi neizklausītos, tā varētu būt vienīga izeja no Eiropas parādu krīzes, jo saspiežot ekonomiku ar taupības pasākumiem, parādus būs daudz grūtāk atdot, nekā to darīt pie attīstības, lai arī tur jābūt sabalansētiem izdevumiem. Šajā scenārijā galvenā problēma rodas inflācijas noturēšana pietiekoši pieņemama līmenī pēc gaidāmā efekta. Var sanākt, ka parastie iedzīvotāji ar katru gadu cītīgi strādājot kļūst nabadzīgāki, bet tauta kura kaut ko saprot no finansēm kļūs tikai bagātāka.

Vācija, kā ES vilcējs nespēs vairs palielināt stabilizācijas fondu, jo nebūs politiskās gribas. Jebkurš, kas aktualizēs šo tēmu ir politiskais līķis savā valstī. Tiešām ļoti neapskaužama situācija Eiropā.

Portugāles valsts parāds un IKP (2001. – 2010. gads), miljardi EUR

Šis grafiks izskatās kā turpinājums manam iepriekšējā raksta grafikam par Grieķiju.

Portugāles 2011. gada budžets tika apstiprināts parlamentā pagājušā gada novembra beigās, kurā izdevumi tika samazināti par 3 miljardiem EUR un 1,5 miljardi EUR tiks iegūti uz nodokļu palielināšanas rēķina. Valdības plāni ir samazināt budžeta deficītu no 9.3% 2009. gadā līdz 3% 2014. gadā.

Apstiprinātais 2011. gada Portugāles budžets sastāda aptuveni 80 miljardus EUR pēc finansu ministrijas datiem.

Portugālei bija jāpārfinansē aptuveni 10 miljardi EUR parāda šī gada pirmajos sešos mēnešos ar ko tā ir tikusi galā, bet Grieķijas smagā situācija ir ļoti ietekmējusi kopējo noskaņojumu tirgos, kas var veicināt domino efektu, kurā nākošais kauliņš ir Portugāle.

Portugāles valsts vērtspapīru atmaksa (2011. – 2021. gads), miljardi EUR

Valstī kopējais noskaņojums nav īpaši labs dēļ visiem taupības pasākumiem, bet tanī pašā laikā situācija vēl nav tik traģiska, kā bija ar Grieķiju. Vēlos vēl tikai pieminēt, kad Portugālē dzīvo 10.5 miljoni iedzīvotāju, kas ir aptuveni tik pat cik Grieķijā.