Saskaņas centrs

• Cik noprotu, momentāna pensiju indeksācija, jo ar to viņi sevi reklamē.
• Apņemas neslēgt slimnīcas un dotēt vairāk medikamentu.
• Vēlas pārskatīt SVF aizdevuma līgumu uz tā pagarināšanu un veikt budžeta deficīta samazināšanu. Kur rodas pietiekoši liela pretruna ar sociālās aizsardzības tēriņu palielināšanu un deficīta samazināšanu. Kur tad rodas nauda? Papildus, SVF nav nekāda labdarības organizācija. Latvija ar šo gājienu pasaulē var pasniegt sevi ļoti negatīvi, kā valsts kura netiek galā ar savām problēmām un joprojām atrodas zem SVF programmas. Lētākā aizdevuma vārdā mēs iegūsi daudz lielāku negatīvo efektu turpmākai attīstība no investīciju piesaistes Latvijā.
• Jāatliek Eiro ieviešana. Īsti nesaprotu un neredzu nevienu argumentu kāpēc? Saukļi par to ka eiro sabruks te ir nevietā, jo ja euro sabruks tad arī lats sabruks. No eiro ieviešanas Latvija tikai iegūs. Piemēram, mazināsies valūtas riska faktors. 2008. gads parādīja, cik viegli ir sašūpot nacionālo valūtu.
• Valsts investīciju bankas izveide. Ideja nav slikta. Sava veida “pilot ideju” subsidēšana no valsts ar lielāku risku, bet jāuzmanās, lai tā nesāk kreditēt “savējot”. Šī banka būs valsts pakļautībā, tātad politizēta.
• Nodokļu brīvdienas līdz 3 gadiem. Vai ne! Uzņēmums dažus gadu nemaksā nodokli un tad vienā rāvienā nomaksā. Izklausās neticami.
• Jāievieš mazo uzņēmumu gada nodeva, kura aizstātu nodokļus. Grūti spriest. Jāpamodelē vai tas tiešām strādātu.
• Valsts pārvaldes sistēmas decentralizācija. Kas varētu nozīmēt, papildus ierēdņu izveidošana, jo radīsies funkcionālā dublēšana visās pašvaldībās. Nedomāju, ka tas ir prātīgi, jo mēs itkā no tām otrādi vēlamies tikt vaļā.

Kopumā programma izklausās mazliet neticama, jo spriežot pēc tās valsts ienākumi samazinās, bet tēriņi palielinās, kas neiet kopā ar SC ekonomisko programmu – valsts budžeta deficīta samazināšanu un kopējā parāda mazināšanu. Es teikti ir pietiekoši liels populisms šajā programmā un ja šādi tiks pārvaldīta valsts, tad mūs var sagaidīt Baltkrievijas scenārijs.

Vienotība

• 2012. gadā pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Pozitīvi.
• Eiro ieviešana. Pozitīvi.
• Fiskālā disciplīna. Pozitīvi.
• Valsts budžeta uzkrājumu veidošana. Pozitīvi, bet šobrīd mēs to nevaram atļauties.
• Ieturēt nemainīgu nodokļu politiku, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu darbaspēkam. Pozitīvi.
• Attīstība banka. Līdzīgi kā Saskaņas centram. Pozitīvi.
• Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšana. Tas ir pozitīvi, bet mēs šobrīd to nevaram atļauties. Es neesmu ar mieru maksāt par nedaudz lielāku neatkarību no Krievijas energo resursiem. Mēs kā bijām tā arī būsim pie Krievijas “šprices” šajā jautājumā.
• No 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību. Pozitīvi.
• Okupācijas muzeja rekonstrukcija. Tas ir labi – rekonstruēt muzejos, bet tomēr to kas parādījās medijos ir nedaudz par par dārgu un nav vajadzības tik ļoti fokusēties uz okupācijas jautājumiem. Jādzīvo nākotnē nevis vēsturē.

Īstenībā pietiekoši laba programma, bet ir vairāki indivīdi, kurus tiešām nevēlos redzēt nākošos mistru kandidātos. Piemēram, Kristovskis. Kā arī visādu amatu sadales, negatīvi ietekmē manu viedokli par šo politisko spēku, kurš jau labu laiku ir pie varas. Programma ir ļoti virspusēja, bez detaļām kā tiek sasniegti attiecīgie mērķi. Detaļās noteikti negatīvi ietekmētu lielu sabiedrības daļu.

Zatlera reformu partija

• Ekonomikas politikas veidošanai jābūt nodalītai no uzņēmējdarbības. Pozitīvi, lai mazinātu korupcijas risku.
• Jāprivatizē valsts daļas finanšu sektora un telekomunikāciju uzņēmumos. Jāizvērtē iespēja pilnīgi vai daļēji privatizēt arī pašvaldību uzņēmumus, tajā skaitā, tirgojot to akcijas biržā. Pozitīvi. Protams, paturot stratēģiskos uzņēmumus.
• Samazināsim budžeta deficītu zem 2,5% no IKP 2012.gadā. Pozitīvi.
• Nostiprināsim fiskālo disciplīnu likumdošanā. Sen jau laiks.
• Trīs gadu laikā samazināsim nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, rēķinot no bruto algas. Lai mazinātu sākotnēji negatīvo fiskālo efektu, šīs izmaiņas kompensēsim ar sekojošiem soļiem: a) palielinot nekustamā īpašuma nodokli, b) atceļot samazinātās PVN likmes, c) samazinot motivāciju maksāt aplokšņu algas. Šīs izmaiņas ir pozitīvas priekš investīcijām un konkurētspējas, bet liela daļa iedzīvotāju varētu ciest no samazinātās PVN likmes atcelšanas. Šīs jaunievedums dotu plusus uzņēmējdarbībai, bet cilvēkiem bez darba tas būs ļoti sāpīgi.
• Publiskajos pasūtījumos izmantosim Deivisa Beikona pieeju (Davis Bacon Act, ASV). Jebkuram valsts vai pašvaldības pasūtījumam peļņas marža tiks noteikta robežās no 8 – 15% – tās līmeni noteiks un netiešās izmaksas kontrolēs pasūtītājs. Pozitīvi
• Vēlēšanu sistēmas pilnveidošana. Pozitīvi.
• Tautas vēlēts Valsts prezidents. Pozitīvi.

Kopumā programmai nav ne vainas, bet politiskais spēks ir ļoti kontrasts un jauns, kas paver ļoti lielas riska iespējas ar nemākulīgu pārvaldīšanu dēļ pieredzes trūkuma. Neko labu un neko sliktu šobrīd nevar pateikt, jo vienkārši nav informācijas. Mājas lapā programma ir ļoti gara un nav izdalīti kompakti punkti. Man slinkums bija lasīt visu bla bla bla…

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Uzreiz varu pateikt, kad pārāk nacionālisti uzskati man nepatīk. Latviju redzu, kā Eiropisku multikulturālu valsti, kas iekļauj arī cittautiešu pastiprinātu integrāciju sabiedrībā.  Šobrīd tādas integrācijas vispār nepastāv, bet varbūt sabiedrība tam nav gatavs. Tāpēc vēsturiskos faktus es neapspriedīšu te.

• Tautas vēlēts prezidents ar lielāku atbildību un pilnvarām. Pozitīvi.
• Atbalsts jaunsargu organizācijas attīstībai, zemessardzes stiprināšana, studentu iespējas apgūt militāro apmācību. Neitrāli, bet drīzāk negatīvi, jo tas pārlieku patriotisma audzināšana ne pie kā laba nenoved. Ir labi kā ir. Domāju lielākā daļa iedzīvotāju ir savas valsts patrioti, neskatoties uz visu repliku.
• Materiāls stimuls uzņēmējiem, kuri nodarbina praktikantus un bezdarbniekus. Pozitīvi.
• Eiro ieviešana 2014. gadā. Pozitīvi.
• Ir  jāsamazina atšķirības dzīves līmenī starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem un turīgāko sabiedrības daļu. Nodokļu politikas maina darba spēkam un kapitālam. Pozitīvi.
• Zaļā enerģija. Nedomāju, ka ar to vajadzētu īpaši aizrauties, kamēr tehnoloģijas nevar nodrošināt adekvātu atdevi esošajiem enerģijas avotiem. Uz papīra mēs izskatīsimies labi, bet tam būs pārāk augsta cena.
• Valstī jāattīsta sakari – bezmaksas vai subsidēts platjoslas internets visā valsts teritorijā. Tiešām pozitīvi. Pietam, Latvija nav nemaz tik liela, lai to nevarētu paveikt.
• Ar likumu ir jānosaka pienākums bankām uz vismaz pieciem gadiem izīrēt līdzšinējiem īpašniekiem – hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri nespēj nokārtot savas saistības. Pārāk liela iejaukšanās banku darbībā. Nav korekti.
• Likumdošanā noteiksim regulējumu maksimālajam pārtikas preču uzcenojumam un kā arī noteikt reģionālo produktu īpatsvaru mazumtirdzniecībā. Valstij nav jākontrolē cenas vispār. Apsurds.

Laba ekonomiskā programma, bet partijas pārlieku nacionāliskā noskaņa man ir nepieņemama.

Zaļo un Zemnieku savienība

Pietiekoši laba programma, bet diemžēl Lemberga kunga nomelnošanas kampaņa strādā labi. Es teiktu tā, ka nav dūmu bez uguns un viss nav tik skaisti kā izskatās. Domāju ir pietiekoši lieli korupcijas riski, bet ne lielāki kā visos pārējos politiskajos spēkos. Vienkārši te ir izteikt “ierindas biedrs”. Zaļo un Zemnieku savienība noteikti nav tā sliktākā izvēle balsošanai.

Šlesera reformu partija LPP/LC

Ir sevi izsmēlusi.

Secinājumi

Es teiktu, kad Zatlera reformu partija nav nemaz tik reformu, bet Saskaņas centra piedāvājumi ir nosaucami par reformu. Vienīgi, domāju, sliktā nozīmē. +/- visiem ir līdzīgi uzskati un virzības. Nav ne jausmas par ko balsot.

Pēdējā tautas skaitīšana var atklāt ļoti nepatīkamus faktus, kuri saistīti ar dramatisku iedzīvotāju emigrāciju, kā arī novecošanu.

1. Lai arī pensionēšanas vecuma palielināšana virzās uz priekš, liela daļa politiku sauc populistiskus saukļus par to ka tas ir neprāts.
2. Lai cik skarbi neizklausītos ar šo pensionēšanas vecumu vien nevarēs iztikt. Nodokļu maksātāji nākotnē nespēs nodrošināt pat esošo ienākuma līmeni.

Sociālais budžets nav ilgspējīgs

Lielākā daļa LR budžeta tiek novirzīta uz sociālo vajadzību nodrošināšanu, kas ir ļoti aplams piegājiens. Respektīvi, šobrīd nauda tiek noēsta bez potenciālās atdeves nākotnē.

Uzskatu, kad Latvijai ir jāvirzās uz daudz liberālāku politiku, kuras prioritātes ir nodrošināt skaidru sistēmu. Kas? Par ko? Kāpēc? Saņem lielu vai mazu pabalstu. Šis ir vienīgais ceļš, kā mazināt sabiedrībā pieaugušo spriedzi. Sabiedrībai ir jāizskaidro principi, kā šis pabalsts ir veidojies? Kā arī ir jāatceļ pabalstu griesti, kas tieši ir saistīts ar daudz liberālāku politiku.

Šīs dienas galvenā problēma ir tā, kād cilvēki uzskata valstij ir jānodrošina to vecumdienas, kā arī sociālo aizsardzību, bet pretējā pusē no tās tiek atbalstīta klaja nodokļu nemaksāšana un naids pret jebkuru, kurš saka reālo situāciju valstī.

Imigrācijas politikas maiņa

Kā viena no iespējām kāpināt valsts ienākumus caur eksportu  ir krasi mainīt imigrācijas politiku. Bez ne kādām ilūzijām. Uz Latviju nedosies augsti kvalificēts darba spēks, tāpēc ir jānodrošina visi apstākļi, lai šī mazkvalificētā darba spēka iepūšana tiktu kontrolēta no drošības iestādēm, kā arī pastiprināta uzmanība imigrantu integrācija mūsu sabiedrībā.

Lētāka darba spēka kvalifikācijas celšana te pat Latvijā nodrošinās augstāku pievienoto vērtību eksportam nākotnē, kā arī paaugstinās konkurētspēju eksportu tirgos dēļ mazākām darba spēka izmaksām. Eksporta galvenais noiets ir jānodrošina Eiropas Savienībā, lai mazinātu ietekmi no 3 valstu muitas nodevu/nodokļu izmaksām un citiem ierobežojumiem.

Diemžēl, tas nozīmē attiekties no “tīrlatviešu latviešu tautas”, bet mēs nekad tādi arī nebijām. Uzskatu, kad labāk ir dzīvot pārtikušā valstī, nevis pieticīgā zoodārzā, jo ar katru dienu mūs paliek aiz vien mazāk. Veidojas sava veida latviešu rezervuārs.

Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem gāju garām TC Origo Big Bank filiālei, kur bija veidojusies rinda (domāju) pēc kredītiem. Tā vien izskatās, kad cilvēku atmiņa ir ļoti īsa, un daudzsološie politiķu izteicieni, kā parasti, lieliski iesēžas cilvēku zemapziņā.

Principā, nākošā gada izaugsme, lielākoties, ir atkarīga no banku kreditēšanas politikas. Ja kredīti būs pieejami, tad cilvēki tos ņems, jo tiem vienmēr gribās uzlabot savs dzīves apstākļus. Tāpēc arī pirmā iespēja tiek veiksmīgi izmantota.

Drūmā puse šim visam ir tā, kad solītās strukturālās reformas varbūt arī uz papīra ir izdarītas, bet fundamentālas pārmaiņas ar kurām varētu, kāds politiķis palielīties, nav dzirdētas. Pēdējos 2 gados mēs kļuvām nabadzīgāki, ar lielākiem nodokļiem un saliekot šos 2 faktus kopā ir grūti pateikt vai konkurētspēja ir palielinājusies, jo motivācija noteikti ir samazinājusies.

Visvairāk es nesaprotu šo politisko argumentu, dažādu nodokļu celšanai:

Mums ir vieni no mazākajiem nodokļiem Eiropas Savienībā un tad tiek sauktas valstis… kā piemēri.

Personīgi mani šis arguments neiedrošina, bez skata uz visu sistēmu kopumā.

Arī ļoti interesants fakts ir tāds, kad finanšu ministrijas un Latvijas katra gada galvenais dokuments – Latvijas valsts budžets tiek sastādīts, un jau tā pieņemšanas laikā tiek spriests par to turpmākajam izmaiņām. Izskatās, kad tā ir tāda maza formalitāte, nenozīmīgs dokuments.

Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu jāsaņem tāda pati alga, kādu saņem Latvijas lielākās kapitālsabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs, – aptuveni 2800 latu mēnesī, intervijā laikrakstam “Diena” atzinis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).

Protams, tas ir skaisti, kad Latvenergo valdes priekšsēdētājs strādā ar 2800 latu lielu atalgojumu, ņemot vērā, kad tas ir Latvijas lielākais uzņēmums. Tas ir vienkārši ņirgāšanās. Šāda līmeņa vadītājam ir jābūt atbilstošam atalgojumam, pretēja gadījumā korupcijas risks ir neizbēgams.

Pieņemsim, Latvijas Bankas prezidents strādās ar tik mazu atalgojumu, domāju mēneša laikā, šāda līmeņa speciālists saņems daudz piedāvājumu no komercbankām, kuras maksās dažas reizes vairāk. Latvijas Banka ar šādu atalgojuma sistēmu varētu uzņemt praktikantus, kurus sagatavotu komercbanku vajadzībām.

Tiešam izskatās pēc populistiska saukļa un tautas acīs spalvas celšanas. Ja arī grib ietaupīt šos līdzekļus, tad ir jāizvērtē darbinieku skaits šajās iestādēs. Atalgojumam arī var ķerties klāt, bet skatoties uz nozari kopumā, lai augstas klases speciālisti nedotos laimes meklējumos.

Valdis Dombrovskis neskaitāmas reizes ir definējis savas pamatnostādnes un viena no tām ir nodokļu politikas izmaiņas, kuras paredz pakāpeniski pārnest nodokļus no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. Tātad to būtu jāskar pievienotās vērtībās nodokli (PVN) un nekustamā īpašuma nodokli.

Virziens, protams, ir pareizs, bet tieši šo iedzīvotāji izjutīs visstraujāk. Interesanti ir jau tas, cik pakāpeniski tas notiks. Uzņēmējs jau ir rūdīts pret dažādām izmaiņām nodokļos, bet darba ņēmēji gan nav. Darba ņēmēju ir daudz vairāk un ne tik izglītoti. Nepatika būs dzirdama visās malās.

Skatoties pēc būtības. Mūsu labklājība no tā augstāka nekļūs, jo pārvietojot vienu lietu uz citu vietu, jau nekas nemanās. Ir tikai neliela cerība, kad tas varētu mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru valstī. Man šķiet valstī pēdējo laiku valdīja pārlieku liels optimisms. Protams, tik traģiski notikumi, kā  bija nebūs, es dotu priekšroku piesardzīgam optimismam.

Vairākus mēnešus vijās dažādi viedokļi par un ap šo tēmu. Personīgi mans viedoklis ir, kad uzņēmumus, kuriem nav sakara ar valsts drošību utt. ir nekavējoties jānodod privātajās rokās. Jo šie uzņēmumi degradējas ar neprofesionālu vadību augšgalā, kā arī nav nekādas motivācijas kaut ko sasniegt. Tajos parasti sēž politiskie ielikteņi, kuri rotē diezgan ātri. Piemēram, manuprāt, valstij nevajadzētu nodarboties ar šādu uzņēmumu pārvaldīšanu Lattlecom, LMT, Airbaltic.

Runājot par tādiem uzņēmumiem, kā Latvenergo, Latvijas valsts meži. Uzskatu, kad 25 – 35% varētu kotēties Rīgas fondu biržā. Tas gan ienestu papildus līdzekļus valsts budžetā, kā arī atdzīvinātu vairākus investorus, jo šobrīd lielie valsts uzņēmumi ir skaisti sadalīti pa lielajiem akcionāriem un viss. Valstij paliktu kontrolpakete, kas neapdraudētu Latvijas iedzīvotājus.

Palasot kopsavilkumu no šī plāna vietējos ziņu portālos varu secināt, kad plāni jau ir ļoti ambiciozi. Daži punkti kuri man īpaši patika:

• Preču eksporta pieaugums jānodrošina ne mazāks kā 10% ik gadu.
• Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas palielināšana no 36 miljoniem latu 2009.gadā līdz pat 1 miljardam latu 2013.gadā ar īpatsvaru apstrādes rūpniecībā līdz 20%.
• Nākamgad jāizanalizē un sabiedrībā jāapspriež progresīvā IIN ieviešanas principi.
• Ēnu ekonomikas samazināšana uz pusi līdz 2013.gadam.
• “Vienotība” mērķis ir līdz 2013.gadam sasniegt valsts kredītreitingu A līmenī.

Kamēr visa pasaule cīnās ar stagnāciju ekonomikā un neveiksmīgiem mēģinājumiem pārtraukt visas ekonomiskās stimulācijas, Latvijas valstsvīriem ir ambiciozi plāni. Tāda sajūta, kad mūs sagaida rožaini un vēl treknāki gadi. Ņemot vērā, kad mums nav nekādu rūpnīcu un darba spēka izmaksas ar visiem nodokļiem ir ļoti dārgas.

Progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) – tā tiešām būs labākā cīņa ar ēnu ekonomiku un tās samazināšana uz pusi. Vēlu veiksmi.

Un vislabākā ziņa ir kredītreitinga A līmeņa sasniegšana. Mēs varētu iegūt daudz plusiņu klāt, bet ne jau pārlekt visam pāri.

Šobrīd lasu tvnet.lv:

Krievija plāno veikt ievērojamas izmaiņas savā ārpolitikā, uzlabojot attiecības ar Rietumiem un veicinot ārvalstu investīciju ieplūšanu, kā arī palielināt savu ekonomisko klātbūtni Baltijā, otrdien vēsta ASV nedēļas žurnāla “Newsweek” Krievijas izdevums.

Neredzot TV pārraidi, kur Medvedevs pats bija nosodījis Staļinu, būtu sapratis šo tvnet.lv rakstu par kārtējo Latvijas preses populismu, bet šobrīd izskatās, kad Krievija tiešām ir veikusi pārmaiņas savā ārējās politikas stratēģijā.

Vistiešākajā mērā to var saistīt ar investīcijām. Ja nemaldos, tad pirms finanšu krīzes sākuma no Krievijas tik pumpēts ārā miljardiem USD katru mēnesi, kas negatīvi arī ietekmēja visu valsti un tagad domā kā atgūt šo naudu atpakaļ.

Runājot par investīcijām ražošanā, Krievijas tirgus ir milzīgs, kurā var eksportēt kā melnā caurumā, bet jo vairāk būs atbalstāmas jaunu ražotņu celšana pašā Krievijā. Kas sev līdzās atnesīs jaunas rietumu un Āzijas tehnoloģijas un darba vietas. Ir sfēras, kurās viņi ir spēcīgi, bet ir vairākas, kurās viņi atpaliek, tāpēc šis ārpolitikas solis ir ļoti pareizs.

Kāpēc izgudrot jaunu riteni? Līdz ar investoriem, ienāks jaunākās tehnoloģijas, kuras tik ļoti ir nepieciešamas šai valstij. Nevajag jau arī aizmirst, kad Eiropā dzīvo arī daudz iedzīvotāju, kuru ienākumi ir pietiekoši augsti, lai iegādātos ļoti daudz un dažādas preces, kas palielinās Krievijas eksportu.

Latvijai tas viennozīmīgi ir ļoti pozitīvi, jo esam kaimiņi un varam nodrošināt zināmu ieguldījumu preču apmaiņā. Paredzu, kad būs ļoti negatīva attieksme no dažu politiķu puses, kad kāds uzņēmējs vēlēsies iegādāties Latvijā tranzīt uzņēmumu vai kādu citu, kas būtu tikai loģisks solis.

Ceru, kad politiķiem pietiks saprāta nesabojāt visu ar saviem radikālajiem uzskatiem, balstoties uz vēsturi. Vēsture ir vēsture, jādzīvo ir nākotnē.

Cilvēks gribēja dzīvot uz kredīta, tad viņš arī to bija ņēmis un tagad, ja ir problēmas, lai kuļās ārā. Ja valdība vēlas palīdzēt, tad tā jau būs necieņa pret cilvēkiem, kuri nebija izmantojuši šādu iespēju pirms dažiem gadiem un negūs sev labumu no tā.

Tādi punkti, kā banka nevar prasit papildus nodrošinājumu tikai kropļos tirgu. Ja es vēlēšos paņemt kaut ko uz kredīta, tad šajā gadījumā, banka no manis noteikti prasīs daudz lielāku nodrošinājumu, lai pasargātu sevi no riskiem, kas beigu beigās izrādīsies neizdevīgāk parastajiem kredītņēmējiem. Tā kā iesaku rūpīgi izvērtēt visiem šo skaisto pasākumu un paskatīties nedaudz plašāk, nevis tikai īsterminā.

Kredīt ņēmējiem kuri bija ņēmuši kredītu apdomāti un tagad ir nonākuši grūtībās, tās nav astranomiskas summas un pēc dažiem gadiem šie maksājumi atkal būs pieņemami, jo Latvija bez izaugsmes neizpaliks un tas veicinās kopējo ienākumu pieaugumu. Pēc dažiem gadiem varēs vēl pastrīdēties, kad bija tas izdevīgākais brīdis ņemt hipotekāro kredītu.

Mēs izvēlējāmies mokošāko un sāpīgāko ceļu – devalvēt ienākumus un turēt stabilu valūtas kursu. Tas sliktākais variants var būt tāds, ka mēs ar šo nomocīsimies pusotru vai divus gadus, tad neizturēsim un saņemsim otru pērienu. Tad sabiedrība būs divkārt nopērta.

Katram jau var būt savs viedoklis, bet es tam galīgi nepiekrītu. Šī tēma jau ir simtiem reižu izrunāta un jēgas no tās nekādas, bet tomēr. Vislielākais arguments kāpēc ir nepieciešas iet šo ceļu ir tieši tas, kad mēs esam spiesti samazināt savu budžetu par tiem 500 miljoniem LVL. Gadījumā, ja mēs devalvētu latu, mēs varētu skaisti dzīvot ar uzpūsto valsts struktūru vēl ilgus laikus un beigās rezultāts būtu tāds pats.

Piekrītu, nevienam jau nepatīk, kad viņa ienākumi samazinās un loģiski, kad bezdarbs pieaug, bet paši jau vainīgi. Drūmā puse ir tā, kad mūsu politiki nodarbojās ar pliku populismu, bet tajā pašā laikā nav uzrādījuši nevienu skaitli, kāds būtu ieguvums no šī pasākuma.

Mēs gadiem vairāk importējam nekā eksportējam un pie tādas attiecības paņēmt un devalvēt valūtu ir neprāts. Tad tā tiešām būs verdzība Latvijas tautai, jo mūsu skaistā likumdošana kredītņēmēju neziasargā un ar atpakaļejošu datumu likumdošanu manīt nevar. Tātad parādi būs jāatdod tikai daudz lielāki.

Lielākā politiķu problēma Latvijā ir tā, kad viņi saka: “Es domāju, ka…”, bet skaitliska pamatojuma tam nav nekāda un beigās sanāca nekas labs. Pārlieciniet tautu ar reāliem aprēķiniem un tauta noticēs, kad tas ir labākais risinājums.

Tam visam ir arī otra puse, ja jau tik ļoti grib devalvēt, tad tas bija jādara pirms aizdevuma saņēmšanas, jo tagad tas varētu būt tikai vēl lielāks slogs parādu atdošanā.