Mārketings kā tāds
Ir interesanti apskatīties kopējo struktūru. Katram no virzieniem ir liela nozīme, kad tas viss darbojās vienā vienotā sistēmā, tad rodas arī rezultāts. Kā saka, atrodi pats sevi tajā.
Avots: Marketing Managment by Philip Kotler & Kevin Lane Keller
In: Mārketings · Tagged with: menedžments, reklāma, struktūra
Grāmata “Market Panic – Wild Gyrations, Risks and Opportunities in Stock Markets”
Izskatās šīs grāmatas saturs ir tieši laikā. Šobrīd, kad valda tik daudz neskaidrības finanšu tirgos. Stefans Vines pietiekoši detalizēti apraksta panikas veidus balstoties uz vēsturiskajiem piemēriem.
Svarīgi ir identificēt vai šī tirgus panikai ir objektīvi iemesli vai arī tas ir spiediens no kādiem augsta ranga personas izteikumiem u.c. iemesliem, kuri paši pa sevi neietekmē uzņēmuma peļņas rezultātus.
Katras izpārdošanas laikā paveras ļoti lielas peļņas iespējas, bet riski arī bieži vien ir nenovērtēti pietiekoši labi, tāpēc jāsabalansē savs portfelis tā lai pēc šī laika neparādītos sirmi mati.
Kā, piemēram, grāmata apraksta šādus panikas veidus:
- Phoney panic – nav nekāda sakara ar uzņēmuma rādītājiem vai citiem iemesliem, tā rodas pati no sevis starp tirgus dalīvniekiem.
- Self-induced or End-of-cycle panic – šo panikas veidu bieži vien izraisa plīstošie „burbuļi” akciju tirgū, kad vērstpapīru cenas ir pārmērīgi uzpūstas patiecoties pārmērīgai spekulācijai.
- Contagious panics – visas panikas sāk veidoties no dažādiem sākuma avotiem, bet šī veida panika tiek pārņemta no citas pirmavota, bieži vien bez objektīviem iemesliem.
- Real panic – šāda veida panikai ir objektīvi iemesli, piemēram, ekonomiskā lejupslīde vai arī uzņēmumu ievērojama peļņas samazināšanas.
In: Grāmatas · Tagged with: akcijas, nauda, panika
Tekošā konta bilance
Parasti ir trīs simptomi, kuri liecina par tuvojošos ekonomisko krīzi: strauja inflācija, valdības izdevumi pārsniedz ieņēmumus ilgstošā laika periodā un negatīva maksājuma bilance (deficīts). Kā piemēru var minēt, kad ienākumi no eksporta ir nepietiekami, lai atbalstītu izmaksas no importa. Īstermiņā šāda situācija var turpināties un neprovocē ekonomisko krīzi, ja šo iztrūkumi aizstāt ar citiem resursiem, piemēram, ārvalstu investīcijas valsts ekonomikā vai aizņemties naudu finansu tirgos. Tādā veidā palielinot valsts parādu. Ilgtermiņā tā tas nevar turpināties un ekonomiskā krīze ir nenovēršama. Savā ziņā valstis, kuras nevēlas veikt strukturālas reformas uz daudz efektīvāku pārvaldīšanu modernizāciju, un attīstību, bet dzīvo no aizņemtiem līdzekļiem un atliek neizbēgamo, tikai palielina ekonomiskās krīzes apmērus.
No otras puses skatoties, kādam taču vienmēr būs jāpatērē vairāk, lai pasaulē būtu līdzsvars. Tā kā te ir tīra valstu konkurence.
Eksporta un importa attiecība 2000. – 2010. gadā (%)
Dati: Eurostat
Grafikā var uzskatāmi redzēt, kā Latvija uzlabojusi savas pozīcijas, lai arī ar sāpīgu iekšējā patēriņa samazinājumu. Īrijai ir visi priekšnosacījumi atkopties un atdot savus parādus, ko nevarētu teikt par Grieķiju. Tās parādsaistības ir tik lielas un ienākumi tik niecīgi, ka tās bankrots ir nenovēršams. Lai arī jau 2010. gadā tika aizdoti ievērojami naudas līdzekļi uz eksportu tas nekādīgi nav atsaucies. Portugālei būs ļoti jāpasvīst, lai uzlabotos situācija, bet līdz ar pieņemtajiem taupības pasākumiem šis rādītājs viņiem varētu uzlaboties dēļ iekšējā patēriņa krituma. Gan šogad, gan nākošgad. Tas gan vēl neliecina ka viņi spēs izķepuroties no savām parādsaistībām.
In: Ekonomika · Tagged with: eksports, Grieķija, imports, Īrija, Islande, Itālija, Latvija, Portugāle, Spānija, tekošā konta bilance, Zviedrija
Nākamās paaudzes patērētājs
Līdz ar interneta straujo attīstību, attīstās arī reklāmas tirgus. Ir pieejam daudz dažādu rīku ar kuriem var mērīt un iegūt visdažādākos datus par mājas lapas apmeklētību un tagad arī sociālo tīklu aktivitāti. To datu ir tik daudz, ka lielākais vairums uzņēmumu pat nesākot tos analizēt, jo interese ir tikai par pašiem “Main” datiem.
Ir viens liels bet. Mēs ļoti strauji tuvojamies tam, kad patērētājs pat nenojauš, kad viņam tiek “iebarots” tieši tas, kas viņam ir nepieciešams. Un viss labāk to var manīt internetā. Piemēram: visi tie atslēgas vārdi, lietotāju dalīšana pēc vecuma, nozarēm utt. Tas ir tikai sākums.
Sociālo tīklu nākotne ir – būt starpniekam starp reklāmu un lietotāju datiem, kuri aizvien vairāk tiks izmantoti mārketinga rīku izstrādē un patērētāju velmju noteikšanā.
Šis proces ir nenovēršams. Reklāmas daudzums tikai palielināsies, kas ar katru nākamo kampaņu nesīs aizvien mazāku atdevi uzņēmuma ieguldījumam. Tas nozīmē, ka patērētāju sasniegt būs iespējams sasniegt tikai ar tiešām ļoti “kreatīvu” risinājumu, kurš dažkārt neattaisnos ROI vai daudz precīzāku noteikto auditoriju, kuru uzņēmuma piedāvātais produkt vai pakalpojums būs nepieciešams. Savu kārt, to nodrošina sociālo tīklu datubāze par Jūsu mīļākām filmām, grāmatām, interesēm, vecumu, apmeklētākām vietām utt.
Visas šīs zīmolu lapu sekošanas ir neatņemama sastāvdaļa no nākotnes patērētāja. Kurš šobrīd nemaz neapzinās, cik viegli iz uzķēries uz zīmola aktivitāti. Liels vairums no tiem arī sekos pēc 10 gadiem šim zīmolam, kas savu kārt nozīmē, ka patērētājs it ticis pielikt pie “šprices” jau no pašiem pirmsākumiem. Uzņēmums spēs pielāgoties tieši tev arī pēc 10 gadiem, kad intereses un vēlmes mainīsies. Ja skatīties ilgtermiņā, tad par ja Jums seko izteikti jaunieši, tad neaizmirstiet, kad viņi aug.
Nenovēršams fakts arī ir tas, ka ja šobrīd uzņēmums ir saistīts ar lielu patērētāju loku un šobrīd neizmanto visas iespējas pievilināt sev vairāk sekotāju, tad nākotnē šis proces viņam var izmaksāt daudz lielākus ieguldījumus, jo kā jau minēju cenas mazākas nekļūs. Tā ir visparastākā piedāvājuma un pieprasījuma līkne reklāmas tirgū. Jo vairāk reklāmdevēju, jo lielākas cenas. Izmaksas Latvijā šobrīd ir pietiekoši zemā līmenī.
Sociālo tīklu integrācija visdažādākā tehnikā tikai palielināsies: TV, planšet datori, mobilie tālruņi.
Piemēram, mēs tik veiksmīgi Facebook atzīmējam savu draugu sejas fotogrāfijās. Kur problēma šo datubāzi integrēt novērošanas kamerā un ieejot veikalā pēc datu analīzes no sociālajiem tīkliem nomanīt dinamisko reklāmu uz parastā stenda. Vai padot tieši uz tavu mobilo tālruni informāciju par speciālu piedāvājumu tieši TEV.
In: Mārketings · Tagged with: patērētājs, pieprasījums, reklāma, sociālie tīkli
2011. gada vēlēšanas – par ko balsot?
Neliels izvilkums no politisko spēku programmām. Kā saka “Key points” pēc maniem izvērtēšanas kritērijiem. Cenšos būt politiski neitrāls, kā arī mēģinu likt tieši akcentu uz ekonomiskajiem jautājumiem.
Saskaņas centrs
- Cik noprotu, momentāna pensiju indeksācija, jo ar to viņi sevi reklamē.
- Apņemas neslēgt slimnīcas un dotēt vairāk medikamentu.
- Vēlas pārskatīt SVF aizdevuma līgumu uz tā pagarināšanu un veikt budžeta deficīta samazināšanu. Kur rodas pietiekoši liela pretruna ar sociālās aizsardzības tēriņu palielināšanu un deficīta samazināšanu. Kur tad rodas nauda? Papildus, SVF nav nekāda labdarības organizācija. Latvija ar šo gājienu pasaulē var pasniegt sevi ļoti negatīvi, kā valsts kura netiek galā ar savām problēmām un joprojām atrodas zem SVF programmas. Lētākā aizdevuma vārdā mēs iegūsi daudz lielāku negatīvo efektu turpmākai attīstība no investīciju piesaistes Latvijā.
- Jāatliek Eiro ieviešana. Īsti nesaprotu un neredzu nevienu argumentu kāpēc? Saukļi par to ka eiro sabruks te ir nevietā, jo ja euro sabruks tad arī lats sabruks. No eiro ieviešanas Latvija tikai iegūs. Piemēram, mazināsies valūtas riska faktors. 2008. gads parādīja, cik viegli ir sašūpot nacionālo valūtu.
- Valsts investīciju bankas izveide. Ideja nav slikta. Sava veida “pilot ideju” subsidēšana no valsts ar lielāku risku, bet jāuzmanās, lai tā nesāk kreditēt “savējot”. Šī banka būs valsts pakļautībā, tātad politizēta.
- Nodokļu brīvdienas līdz 3 gadiem. Vai ne! Uzņēmums dažus gadu nemaksā nodokli un tad vienā rāvienā nomaksā. Izklausās neticami.
- Jāievieš mazo uzņēmumu gada nodeva, kura aizstātu nodokļus. Grūti spriest. Jāpamodelē vai tas tiešām strādātu.
- Valsts pārvaldes sistēmas decentralizācija. Kas varētu nozīmēt, papildus ierēdņu izveidošana, jo radīsies funkcionālā dublēšana visās pašvaldībās. Nedomāju, ka tas ir prātīgi, jo mēs itkā no tām otrādi vēlamies tikt vaļā.
Kopumā programma izklausās mazliet neticama, jo spriežot pēc tās valsts ienākumi samazinās, bet tēriņi palielinās, kas neiet kopā ar SC ekonomisko programmu – valsts budžeta deficīta samazināšanu un kopējā parāda mazināšanu. Es teikti ir pietiekoši liels populisms šajā programmā un ja šādi tiks pārvaldīta valsts, tad mūs var sagaidīt Baltkrievijas scenārijs.
Vienotība
- 2012. gadā pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Pozitīvi.
- Eiro ieviešana. Pozitīvi.
- Fiskālā disciplīna. Pozitīvi.
- Valsts budžeta uzkrājumu veidošana. Pozitīvi, bet šobrīd mēs to nevaram atļauties.
- Ieturēt nemainīgu nodokļu politiku, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu darbaspēkam. Pozitīvi.
- Attīstība banka. Līdzīgi kā Saskaņas centram. Pozitīvi.
- Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšana. Tas ir pozitīvi, bet mēs šobrīd to nevaram atļauties. Es neesmu ar mieru maksāt par nedaudz lielāku neatkarību no Krievijas energo resursiem. Mēs kā bijām tā arī būsim pie Krievijas “šprices” šajā jautājumā.
- No 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību. Pozitīvi.
- Okupācijas muzeja rekonstrukcija. Tas ir labi – rekonstruēt muzejos, bet tomēr to kas parādījās medijos ir nedaudz par par dārgu un nav vajadzības tik ļoti fokusēties uz okupācijas jautājumiem. Jādzīvo nākotnē nevis vēsturē.
Īstenībā pietiekoši laba programma, bet ir vairāki indivīdi, kurus tiešām nevēlos redzēt nākošos mistru kandidātos. Piemēram, Kristovskis. Kā arī visādu amatu sadales, negatīvi ietekmē manu viedokli par šo politisko spēku, kurš jau labu laiku ir pie varas. Programma ir ļoti virspusēja, bez detaļām kā tiek sasniegti attiecīgie mērķi. Detaļās noteikti negatīvi ietekmētu lielu sabiedrības daļu.
Zatlera reformu partija
- Ekonomikas politikas veidošanai jābūt nodalītai no uzņēmējdarbības. Pozitīvi, lai mazinātu korupcijas risku.
- Jāprivatizē valsts daļas finanšu sektora un telekomunikāciju uzņēmumos. Jāizvērtē iespēja pilnīgi vai daļēji privatizēt arī pašvaldību uzņēmumus, tajā skaitā, tirgojot to akcijas biržā. Pozitīvi. Protams, paturot stratēģiskos uzņēmumus.
- Samazināsim budžeta deficītu zem 2,5% no IKP 2012.gadā. Pozitīvi.
- Nostiprināsim fiskālo disciplīnu likumdošanā. Sen jau laiks.
- Trīs gadu laikā samazināsim nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, rēķinot no bruto algas. Lai mazinātu sākotnēji negatīvo fiskālo efektu, šīs izmaiņas kompensēsim ar sekojošiem soļiem: a) palielinot nekustamā īpašuma nodokli, b) atceļot samazinātās PVN likmes, c) samazinot motivāciju maksāt aplokšņu algas. Šīs izmaiņas ir pozitīvas priekš investīcijām un konkurētspējas, bet liela daļa iedzīvotāju varētu ciest no samazinātās PVN likmes atcelšanas. Šīs jaunievedums dotu plusus uzņēmējdarbībai, bet cilvēkiem bez darba tas būs ļoti sāpīgi.
- Publiskajos pasūtījumos izmantosim Deivisa Beikona pieeju (Davis Bacon Act, ASV). Jebkuram valsts vai pašvaldības pasūtījumam peļņas marža tiks noteikta robežās no 8 – 15% – tās līmeni noteiks un netiešās izmaksas kontrolēs pasūtītājs. Pozitīvi
- Vēlēšanu sistēmas pilnveidošana. Pozitīvi.
- Tautas vēlēts Valsts prezidents. Pozitīvi.
Kopumā programmai nav ne vainas, bet politiskais spēks ir ļoti kontrasts un jauns, kas paver ļoti lielas riska iespējas ar nemākulīgu pārvaldīšanu dēļ pieredzes trūkuma. Neko labu un neko sliktu šobrīd nevar pateikt, jo vienkārši nav informācijas. Mājas lapā programma ir ļoti gara un nav izdalīti kompakti punkti. Man slinkums bija lasīt visu bla bla bla…
In: Politika · Tagged with: partijas, Saskaņas centrs, Šlesers, vēlēšanas, Vienotība, Visu Latvijai, Zaļo un Zemnieku savienība, Zatlera reformu partija
Latvijas eksports un cik stipri to varētu ietekmēt atkārtota lejupslīde
2010. gadā Latvijas eksports ne tikai bija atkopies no krīzes, bet arī ir uzrādījis 5,6% pieaugumu salīdzinot ar pirms krīzes līmeni 2008. gadā. Eksports uz Lietuvu un Igauniju sastādīja 30% no kopējā apjoma. 2011. gada pirmajos divos ceturkšņos tas ir palielinājies par 27% salīdzinot ar pagājušā gadu, kas, protams, ir ļoti pozitīvi.
Latvijas eksports 2006. – 2010. gads. (tūkst. Ls)
Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde
2009. gada krīzes ietvaros eksporta kritums sastādīja 22%. Šī brīža spekulācijas par atkārtotu lejupslīdi ASV un vairākās Eiropas valstīs dēļ parādu krīzes, protams, ietekmēs Latvijas eksportu, bet, manuprāt, tas nevarētu pietuvoties 2009. gada līmeņiem, jo esam kļuvuši nedaudz stiprāki.
Svarīgākās preces eksportā 2006. – 2010. gadā (tūkst. Ls)
Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde
Latvijas eksportu var saukt par pietiekoši diverficētu, lai arī virsroku ņem koks un koka izstrādājumi, kas 2010. gadā sastādīja 18.9% no kopējā eksporta apjoma un tā pieaugums skaitliskajā ziņā bija vislielākais. Bet labā ziņa ir tā, kad koksni mēs droši vien ne reeksportētājam. Ir interesanti palasīt raidījuma “Kas notiek Latvija?” pētījumu par reeksportu, kurā Latvijas lielāko eksportētāju vidū ir uzņēmumi, kuri neko neražo.
Latvijas eksports, imports 2006. – 2010. gads (tūkst. Ls)
Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde
Līdz ar iekšējā patēriņa dramatisku kritumu un starpība starp eksportu un importu ir strauji samazinājusies, kā arī 2010. gads izskatās ļoti pozitīvi, bet nevajag aizmirst, ka mūsu IKP pieaugums bija negatīvs, ko nevarētu teikt par daudzām citām valstīm. LT: +1,3%, EE: +1,8%, RU: +4%, DE: +3,6%. Valstis starp, kurām notiek galvenā preču tirdzniecība. Kas izskaidro straujo eksporta pieaugumu, līdz ar to tas neizslēdz strauju reeksporta pieaugumu, jo eksports ar importu iet līdzvērtīgā pieaugumā.
Runājot par atkārtotu lejupslīdi, kuru nevar izslēgt dēļ daudz Eiropas valstu taupības pasākumiem, kas var novest pie īslaicīga bezdarba palielināšanās un citu radītāju pasliktināšanos. Visnotaļ tas novestu pie energoresursu cenu krišanas, kas ļoti pozitīvi atsauktos uz Latvijas importu. Ņemot vērā, ka esam izcietuši pietiekoši drastiskus budžeta samazinājumus, tas varētu skart mūs mazāk, jo virzamies uz bezdeficīta budžetu.
In: Ekonomika · Tagged with: eksports, imports, Latvija, lejupslīde, reeksports
Akciju tirgi un ASV AAA kredītreitinga zaudēšana
Pēdējā nedēļā akciju tirgi ir zaudējuši vairāk, kā 4.4 triljonus ASV dolāru, kas sāk radīt iespaidu par 2008 gada kritu, dēļ ASV un Eiropas parāda problēmām. Uguni vēl uzkurināja šodienas S&P paziņojums par ASV AAA kredītreitinga zaudēšanu.
Lielā mērā tas ir atkarīgs no FRS un ECB rīcības. Eiropas centrālā banka jau ir paziņojusi, ka atsāk piedāvāt papildus likviditāti bankām un iepirkt problemātisko valstu obligācijas, bet Itālija un Spānija ir daudz par lielu priekš šādiem pasākumiem. Lai arī ir īstermiņa satricinājums un līdzekļu varētu pietikt, bet tirgus dalībniekus tas nepārliecina un bez Eiropas savienības (ES) stabilizācijas fonda palielināšanas būs pagrūti iztikt.
Naudas resursi veiksmīgi tiek ieguldīti Šveices frankā (CKF) un Japānas jēna (JPY). Valūtas, kuras uzskata par glābiņu no šādām situācijām, bet to centrālās bankas momentāli veica intervenci, lai samazinātu spiedienu uz tām. Daudzi tirgus dalībnieki sāks meklēt glābiņu valstu obligācijās un zeltā. To obligāciju ienesīgums ir nepiedienīgi zems un zelts varētu sāks nelielu kāpumu, bet nedomāju, kad tas ļoti strauji sāktu augt, jo tā cena jau ir pietiekoši augsta.
Kur tas akciju kritums varētu apstāties?
Nedomāju, kad tagad ir īstais brīdis tēlot varoņus un turēt savas ilgās pozīcijas. Jo 33% procentu kritums kompensējas ar 50% pieaugumu un dažu akciju vērtības var tikai atjaunoties vairāku gadu garumā. Kas nav nopietni. Pietam runa te ir tikai par niecīgo komisijas maksu uz kopējā fona.
Ja tu atgriezīsies ātrāk tirgū, tad ir iespēja zaudēt, bet ja par vēlu, tad zaudēsi iespēju pamatīgi nopelnīt. Pēc pamatīga krituma pirmās dienas ir ieteicams nogaidīt, lai arī ir sāpīgi skatīties uz pamatīgu lēcienu un zaudējumu atgūšanu, ja gribas samazināt risku.
Uzgaidi līdz otram kritumam.
Dow Jones Industrial Average 2000. – 2005. gads
Dow Jones Industrial Average 2011. gads
Šobrīd ir ļoti grūti neprognozēt tālākās kustības, bet šo pirmdien varētu sekot pamatīgs kritiens īpaši pēc ASV kredīt reitinga pazemināšanas, kas viennozīmīgi paaugstinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, kā arī ietekmēs parasto iedzīvotāju kredītu likmes. Īstermiņā kritums varētu būt pamatīgs, lai arī tirgus to jau ir gaidījis.
ASV
S&P ir gaidījis pamatīgu, pārdomātu ASV budžeta deficīta samazināšanas plānu. Te rodas paradokss. Jo vairāk ASV taupīs īstermiņā, jo lielāka varbūtība samazināt atkopšanās tempus un bezdarba pieaugumu, kas, savukārt, samazina tēriņus un var nonākt līdz negatīvam IKP rādītājam. No otras puses pēc 2008. gada krīzes un 2009. – 2010. gada straujā pieauguma, atkopšanās tempiem ir jāsamazinās noteikti, kas ir pilnīgi normāla parādība.
Domāju, kad šī būs pamatīga akciju tirgus korekcija. Varbūt nedaudz lielākā, kā to vēsturiski esam redzējuši. Pasaules ekonomiskie rādītāji neliecina par atkārtotu recesiju. Tā kā šis arī ir labs brīdis iegādāties lētāk dažādu uzņēmumu akcijas, tikai ir jānogaida līdz īstajam brīdim, kad ES, ECB, FRS, Baltais nams nāks klajā ar nopietniem priekšlikumiem par situācijas uzlabošanu. Bet nekad neko nevar zināt.
In: Ekonomika · Tagged with: akcijas, ASV, Dow Jones, Eiropas centrālā banka, Eiropas Savienība, Federālā Rezervju sistēma, obligācijas, S&P
Grāmata “How to make money in stocks 2nd edition”
Tā ir mana pirmā izlasītā grāmata tieši par akcijām un pat nebija garlaicīgi. Varbūt tāpēc, ka pirmā. Man ir grūti ieteikt šo grāmatu kādam, jo nav ar ko salīdzināt. Sajūtas divējādas.
Visu laiku tiek uzspiests amerikāniskais ”Winning spirit”, respektīvi visam ir jānotiek ātri un bez liekām emocijām. Savādāk var nožēlot. Grāmatā ir ļoti daudz noderīgu padomu. No vienas puses viņi ir pašsaprotami, bet no otras puses atbildīgajos brīžos viņus pielietot psiholoģiski grūti. Ir neliels teorētiskais ieskats par to kā izvēlēties sev vēlamā uzņēmuma akcija, kuras varētu nākotnē rādīt pietiekoši labus rezultātus.
Bet man ļoti patika viena rindkopa, kura tik ļoti raksturo šī brīža situāciju.
The Big Money Is in the First Two Years
Almost always, the really big money is made in the first one or two years of a normal new bull market’s upword movement. This, them, is the point in time you must recognize as soon as possoble and fully capitalize upon while the golden opportunity is there.
Respektīvi, ja mēs pavērosim cik strauji ir atkopies akciju tirgus sākot ar 2009. gadu, tad var secināt, kad jau pēc 2-3 gādiem mūs sagaida kārtējais satricinājums, kas pavērs ļoti plašas peļņas iespējas. Labi ka vairums cilvēku atmiņa ir īsa un tuvākajos gados, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos mēs visi (gandrīz) uzkāpsim uz tiem pašiem grābekļiem.
In: Grāmatas · Tagged with: akcijas, nauda
Itālija nediena
Grieķija, Īrija, Portugāle un tad pēc loģikas ir jāiet Spānijai, bet te tev nu bija. The Economist to nosauca par “Pub skittles, the Italian version”. 2010 . gada Eiropas banku stresu testi uzrādīja, kad katra trešā banka ir Itālijas valsts parāda turētāja, ņemot vērā kopējo ekonomikas apmēru, tas Eiro zonai tas ir ļoti nepanesams kumoss. Savā ziņā visas nelaimes ir tieši dēļ panikas naudas tirgos, kas apgrūtina pārfinansēt parādu. Es neteiktu, kad Itālijas problēmas ir uzņēmušas lieku apgriezienu. Domāju, šodien tas bija neliels šoks tirgos, bet tas pamazām aizmirsties ar uzņēmumu pusgadu rezultātu paziņojumiem.
Visi iepriekšējie valstu glābiņi ir tikai atlikuši neatrisināmu problēmu uz neilgu laiku, bet to nevar darīt mūžīgi un par gaidāmajām sekām spriest ir pāragri. Bet pie sliktākā varianta, domāju, tiks drukāta nauda un laikam vienīgais, kas to ir spējīgs darīt ir ASV, bet uzticot Eiropas parāda turēšanu ne ES valstij, nozīmētu daļu neatkarības uzticēt kādam citam. Tas varētu būt nepieņemami.
Kārtējā naudas ieplūšana ekonomikā nozīmēs inflācijas draudus ar kuriem ECB jau šogad sāk aktīvi cīnīties. Lai arī cik tas drūmi neizklausītos, tā varētu būt vienīga izeja no Eiropas parādu krīzes, jo saspiežot ekonomiku ar taupības pasākumiem, parādus būs daudz grūtāk atdot, nekā to darīt pie attīstības, lai arī tur jābūt sabalansētiem izdevumiem. Šajā scenārijā galvenā problēma rodas inflācijas noturēšana pietiekoši pieņemama līmenī pēc gaidāmā efekta. Var sanākt, ka parastie iedzīvotāji ar katru gadu cītīgi strādājot kļūst nabadzīgāki, bet tauta kura kaut ko saprot no finansēm kļūs tikai bagātāka.
Vācija, kā ES vilcējs nespēs vairs palielināt stabilizācijas fondu, jo nebūs politiskās gribas. Jebkurš, kas aktualizēs šo tēmu ir politiskais līķis savā valstī. Tiešām ļoti neapskaužama situācija Eiropā.
In: Ekonomika · Tagged with: ECB, Eiropas Savienība, Itālija, valsts parāds
Portugāles parādsaistības
Šodien ASV reitingu aģentūra Moody pazemināja Portugāles ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju kredītreitingu līdz Ba2, izskaidrojot to kad valdības panākumi budžeta deficīta samazināšanai ir nepietiekoši, jo skaitļi runā pretēji tam ko saka politiķi. Pēc Moody domām Portugālei būs nepieciešams vēl viens aizdevums, lai tiktu galā ar savām saistībām.
Portugāles valsts parāds un IKP (2001. – 2010. gads), miljardi EUR
Šis grafiks izskatās kā turpinājums manam iepriekšējā raksta grafikam par Grieķiju.
Portugāles 2011. gada budžets tika apstiprināts parlamentā pagājušā gada novembra beigās, kurā izdevumi tika samazināti par 3 miljardiem EUR un 1,5 miljardi EUR tiks iegūti uz nodokļu palielināšanas rēķina. Valdības plāni ir samazināt budžeta deficītu no 9.3% 2009. gadā līdz 3% 2014. gadā.
Apstiprinātais 2011. gada Portugāles budžets sastāda aptuveni 80 miljardus EUR pēc finansu ministrijas datiem.
Portugālei bija jāpārfinansē aptuveni 10 miljardi EUR parāda šī gada pirmajos sešos mēnešos ar ko tā ir tikusi galā, bet Grieķijas smagā situācija ir ļoti ietekmējusi kopējo noskaņojumu tirgos, kas var veicināt domino efektu, kurā nākošais kauliņš ir Portugāle.
Portugāles valsts vērtspapīru atmaksa (2011. – 2021. gads), miljardi EUR
Valstī kopējais noskaņojums nav īpaši labs dēļ visiem taupības pasākumiem, bet tanī pašā laikā situācija vēl nav tik traģiska, kā bija ar Grieķiju. Vēlos vēl tikai pieminēt, kad Portugālē dzīvo 10.5 miljoni iedzīvotāju, kas ir aptuveni tik pat cik Grieķijā.
In: Ekonomika · Tagged with: IKP, Moody, Portugāle, valsts parāds