Portugāles parādsaistības
Šodien ASV reitingu aģentūra Moody pazemināja Portugāles ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju kredītreitingu līdz Ba2, izskaidrojot to kad valdības panākumi budžeta deficīta samazināšanai ir nepietiekoši, jo skaitļi runā pretēji tam ko saka politiķi. Pēc Moody domām Portugālei būs nepieciešams vēl viens aizdevums, lai tiktu galā ar savām saistībām.
Portugāles valsts parāds un IKP (2001. – 2010. gads), miljardi EUR
Šis grafiks izskatās kā turpinājums manam iepriekšējā raksta grafikam par Grieķiju.
Portugāles 2011. gada budžets tika apstiprināts parlamentā pagājušā gada novembra beigās, kurā izdevumi tika samazināti par 3 miljardiem EUR un 1,5 miljardi EUR tiks iegūti uz nodokļu palielināšanas rēķina. Valdības plāni ir samazināt budžeta deficītu no 9.3% 2009. gadā līdz 3% 2014. gadā.
Apstiprinātais 2011. gada Portugāles budžets sastāda aptuveni 80 miljardus EUR pēc finansu ministrijas datiem.
Portugālei bija jāpārfinansē aptuveni 10 miljardi EUR parāda šī gada pirmajos sešos mēnešos ar ko tā ir tikusi galā, bet Grieķijas smagā situācija ir ļoti ietekmējusi kopējo noskaņojumu tirgos, kas var veicināt domino efektu, kurā nākošais kauliņš ir Portugāle.
Portugāles valsts vērtspapīru atmaksa (2011. – 2021. gads), miljardi EUR
Valstī kopējais noskaņojums nav īpaši labs dēļ visiem taupības pasākumiem, bet tanī pašā laikā situācija vēl nav tik traģiska, kā bija ar Grieķiju. Vēlos vēl tikai pieminēt, kad Portugālē dzīvo 10.5 miljoni iedzīvotāju, kas ir aptuveni tik pat cik Grieķijā.
In: Ekonomika · Tagged with: IKP, Moody, Portugāle, valsts parāds
Grieķijas parādsaistības
Tik daudz runu ap to Grieķiju. Kāpēc satraukumam ir pamats? Kāpēc liela daļa analītiķu uzskata, kad Grieķijas parāds daļēji būs jarestrukturizē vai arī jānoraksta.
Grieķijas valsts parāds un IKP (2001. – 2010. gads), miljardi EUR
Skaidri ir redzams, kad no šāda kopējā valsts parāda tikt ārā saviem spēkiem ir neiespējami. Vienkārši ir grūti atrast aizdevēju, kurš parakstītos pirkt valsts vērtspapīrus apskatoties uz šiem datiem.
Grieķijas valsts vērtspapīru atmaksa (2011. – 2019. gads), miljardi EUR
2011. gadā jāpārfinansē 30,5 miljardi pie ekonomikas lejupslīdes un visām izrietošām sekām (sociālā spriedze, bezdarbs, politiskā nestabilitāte). Ja Eiropas Savienība neatradīs risinājumu šai problēmai šogad, tad tuvākais aizdevums tikai paildzinās mokas. 2015. gads izskatās pēc kritiskās robežas, līdz kurai obligāti ir jāiziet uz pietiekoši augstu IKP pieaugumu, kurā valsts spēj pierādīt investoriem, kad spēj savaldīt savas finanses.
In: Ekonomika · Tagged with: Grieķija, IKP, valsts parāds
Latvijas sociālā budžeta un imigrācijas politika
Pietiekoši aktuāla problēma, kurai netiek veltīta nekāda uzmanība no valdības puses. Ņemot vērā, kad esmu zem 30 gadiem, mani šī problēma šobrīd ļoti uztrauc. Pat, ja es veicu regulārus uzkrājumus, kopēja sabiedrības nepatika pret valsts vecākas paaudzes cilvēku attieksmi būs negatīva. Spriedze augs un tas jau tagad ir skaidrs. Šaubos vai šādā saspringtā sabiedrībā es vēlētos uzturēties.
Pēdējā tautas skaitīšana var atklāt ļoti nepatīkamus faktus, kuri saistīti ar dramatisku iedzīvotāju emigrāciju, kā arī novecošanu.
- Lai arī pensionēšanas vecuma palielināšana virzās uz priekš, liela daļa politiku sauc populistiskus saukļus par to ka tas ir neprāts.
- Lai cik skarbi neizklausītos ar šo pensionēšanas vecumu vien nevarēs iztikt. Nodokļu maksātāji nākotnē nespēs nodrošināt pat esošo ienākuma līmeni.
Sociālais budžets nav ilgspējīgs
Lielākā daļa LR budžeta tiek novirzīta uz sociālo vajadzību nodrošināšanu, kas ir ļoti aplams piegājiens. Respektīvi, šobrīd nauda tiek noēsta bez potenciālās atdeves nākotnē.
Uzskatu, kad Latvijai ir jāvirzās uz daudz liberālāku politiku, kuras prioritātes ir nodrošināt skaidru sistēmu. Kas? Par ko? Kāpēc? Saņem lielu vai mazu pabalstu. Šis ir vienīgais ceļš, kā mazināt sabiedrībā pieaugušo spriedzi. Sabiedrībai ir jāizskaidro principi, kā šis pabalsts ir veidojies? Kā arī ir jāatceļ pabalstu griesti, kas tieši ir saistīts ar daudz liberālāku politiku.
Šīs dienas galvenā problēma ir tā, kād cilvēki uzskata valstij ir jānodrošina to vecumdienas, kā arī sociālo aizsardzību, bet pretējā pusē no tās tiek atbalstīta klaja nodokļu nemaksāšana un naids pret jebkuru, kurš saka reālo situāciju valstī.
Imigrācijas politikas maiņa
Kā viena no iespējām kāpināt valsts ienākumus caur eksportu ir krasi mainīt imigrācijas politiku. Bez ne kādām ilūzijām. Uz Latviju nedosies augsti kvalificēts darba spēks, tāpēc ir jānodrošina visi apstākļi, lai šī mazkvalificētā darba spēka iepūšana tiktu kontrolēta no drošības iestādēm, kā arī pastiprināta uzmanība imigrantu integrācija mūsu sabiedrībā.
Lētāka darba spēka kvalifikācijas celšana te pat Latvijā nodrošinās augstāku pievienoto vērtību eksportam nākotnē, kā arī paaugstinās konkurētspēju eksportu tirgos dēļ mazākām darba spēka izmaksām. Eksporta galvenais noiets ir jānodrošina Eiropas Savienībā, lai mazinātu ietekmi no 3 valstu muitas nodevu/nodokļu izmaksām un citiem ierobežojumiem.
Diemžēl, tas nozīmē attiekties no “tīrlatviešu latviešu tautas”, bet mēs nekad tādi arī nebijām. Uzskatu, kad labāk ir dzīvot pārtikušā valstī, nevis pieticīgā zoodārzā, jo ar katru dienu mūs paliek aiz vien mazāk. Veidojas sava veida latviešu rezervuārs.
In: Politika · Tagged with: emigrācija, imigrācija, pabalsti, sociālais budžets
Nokia Q1 pārskats
Radās neliela iedvesma palasīt/papētīt svaigus datus un kā reiz iznāca Nokia Q1 atskaite. Tā kā skaitļu ir ļoti daudz, tad paņemšu dažu vadošo ziņu portālu ziņas par šo tēmu un pievērsīšu uzmanību komentētākām vietām.
Pārdošana
Nokia Oyj (NOK1V) Q1 negaidīti, bet apgrozījums (tālruņu) ir pieaudzis par 6.4% un ienākumi (net) ir samazinājušies tik vien par 1.4%. Bloomberg aptaujā izskanēja prognozes par 49% kritumu. Tā kā patīkams pārsteigums, bet nākotnes ticību tas vienalga neievieš, ņemot vērā Apple Q1 rekord peļņu.
Nokia paredz nobeigts Q2 ar 6,1 – 6,6 miljardu EUR pārdošanu. Izskatās, kad investori jau tiek laicīgi gatavoti kritumam. Saliku 2 tabulas kopā no Q1 atskaites, lai ir uzskatāmāk šis tas.
| EUR million | Q1/2011 (units) | Q1/2010 (units) | YoY |
| Europe | 2082 (23.4) | 2186 (23.9) | -5% (-2%) |
| Middle East & Aftica | 1088 (22.2) | 1005 (22.2) | 8% (0%) |
| Greater China | 1902 (23.9) | 1458 (21.1) | 30% (13%) |
| Asia-Pacific | 1317 (27.3) | 1363 (29.2) | -3% (-7%) |
| North America | 140 (1.2) | 219 (2.7) | -36% (-56%) |
| Latin America | 558 (10.5) | 432 (8.7) | 29% (21%) |
| Total | 7087 (108.5) | 6663 (107.8) | 6% (1%) |
Lai arī Ziemeļamerikas tirgus priekš Nokia’s ir vismazākais, var redzēt ļoti izteiktas problēmas viedtālruņu segmentā. Tur kur ir augstāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju tai skaitā Eiropa, tur arī Nokia sāk zaudēt savas pozīcijas. Dārgais gals izvēlās Blackberry vai Apple, bet lētajā galā sāk izkonkurēt Android OS, kura jau sevi ir lieliski pierādījusi. Principā perspektīvas nav ļoti daudzsološas.
Finanses
| EUR million | Q1/2011 | Q1/2010 | YoY | Q4/2010 | QoQ |
| Cash generated from operations | 182 | 1181 | -85% | 2492 | -93% |
| Operating cash flow | -173 | 955 | 2436 | ||
| Total cash and other liquid assets | 11056 | 9701 | 14% | 12275 | -10% |
| Net cash and other liquid assets | 6372 | 4952 | 29% | 6996 | -9% |
| Net debt-equity ratio (gearing) | -40% | -31% | -43% |
Vesels paskaidrojumu komplekts kāpēc ir tie mīnusi:
Year-on-year, the decrease in operating cash flow in the first quarter 2011 was due to negative net working capital impacts offset to some extent by lower income taxes paid. Sequentially, the decrease in operating cash flow in the first quarter 2011 was due to negative net working capital impacts as well as lower underlying profitability. Additionally, on a sequential basis, operating cash flow was negatively impacted by the timing of certain customer payments and value-added tax refunds, as approximately EUR 600 million of net working capital improvements were received in the fourth quarter 2010. In addition to these factors, in the first quarter 2011 we experienced cash outflows related to foreign exchange hedging activities, both operative as well as balance sheet, and this led to yearon-year and sequential declines in operating cash flow.
Ja Nokia būtu Fast-food uzņēmums, tad varbūt arī šī negatīvā naudas plūsma būtu arī nedaudz pieņemama, atsevišķos gadījumos, bet tā nav un tur ir problēmas.
Kā arī “Long-term debt” reitings ir samazināts no Standard & Poor’s un Moody’s Investors Services pusēm.
In: Citi raksti · Tagged with: naudas plūsma, Nokia, telefoni
Izrādās tikt pie kredītkartes ar normālu limitu nav iespējams
Nedaudz ievada no personīgās pieredzes. Kopš seniem laikiem man bija Parex bankas MasterCard kredītkarte. Tas bija ļoti sen un ja nemaldos man pat nebija ikgadējās maksas par to. Limitu es tobrīd izvēlējos pēc saviem ienākumiem, lai gan “tajos laikos” bija iespēja ņemt daudz lielāku. Šī kredītkarte stāvēja plauktiņā un tika izmantota tikai ārzemēs, kā SOS variants. Tādu SOS variantu, ja godīgi pat neatceros.
Gāja gadi. Ienākumi pieauga, nomainīju darbu, kurā šad tad arī gadās pa retam komandējumi. Ar kredītkartes X summu dažreiz pat nepietiek norēķināties par viesnīcu. Sāku aizdomāties par limita palielināšanu, bet tad jau sākās Parex problēmas. Skaidrs, kad man limitu nepalielināja, bet tam bija objektīvs iemesls.
Tobrīd man bija depozīts Nordea bankā uz kura pamata nodrošinājuma tiku pie Y summas patēriņa MasterCard kredītkartes ar kredīta brīvdienām. Varu pateikt tikai tās labākās atsauksmes par šo kredītkarti, īpaši atzīmējot Nordea bankas karšu privilēģijas programmu, dēļ kuras sāku aktīvi izmantot kredītkarti arī Latvijas robežās.
Depozīts beidzās, procenti vairs nav tik pievilcīgi šobrīd un jādomā par alternatīviem ieguldījumiem. Tāpēc depozītu es nepagarināju un no kredītkartes nācās šķirties. No Citadeles bankas MasterCard kredītkartes arī atteicos, jo neredzu jēgu tik mazam limitam.
Te sākas interesantākais. Esmu Citadeles bankas, Nordea bankas, Swedbank un vēl dažu citu banku klients. Šīs bankas arī izskatu kā potenciālas kredītkartes ņemšanai. SEB banka arī mani varētu apmierināt, bet mani neapmierina to filiāļu segums un atrašanās vietas. Kā saka, nav pa ceļam.
Citadeles banka
Aizdevos uz Citadeles banku, kur man konsultante piedāvāja American Express® kredītkarti, bet esmu gan internetā lasījis, gan dzirdējis par šīs kredītkartes problēmām, kad ne visur pieņem. Tas man neder. Tad nu man piedāvāja Citadeles bankas MasterCard kredītkarti, kura man jau ir bijusi iepriekš, bet banka atkārtoti izvērtēs limitu. Teica, kad atzvanīs un viņi to arī izdarīja. Man piedāvāja X limitu, ņemot vērā, kad mana alga pa tiešo dodas uz Citadeles banku, kad es esmu jau ikgadējs klients (Parex ir mana pirmā banka). Viņu piedāvājums bija 1/2 no mani patstāvīgiem mēneša ienākumiem. Tas noteikti nebija tas ko es biju gaidījis.
Nordea banka
Depozīta nav, nav arī kredītkartes. Piedāvāju pārvietot savu algu uz šo banku, bet izrādās, kad ar to ir par maz. Iespējams iegūt Nordea bankas patēriņa MasterCard kredītkarti ar kredīta brīvdienām uz algas pamata tikai pēc 3 mēnešiem (ceru nekļūdos, jo konsultējos pirms kāda laika). Tāds krietns termiņš. Par limitiem vēl nav gājusi pat runa. Zinu tikai to, kad ja kredītkarte ir nodrošināta ar depozītu, tad limits ir kādi 75% no depozīta nodrošinājuma.
Swedbank
Tāds alternatīvs variants no kura vēlāk atteicos domāt, jo algu skaitīt uz šo banku nav īpaši izdevīgi manā skatījumā, jo uz katru darbību ir jāmaksā komisiju.
Tā nu esmu bez šīs jaukās kartes. Varbūt arī esmu ļoti izvēlīgs, skatos gan uz komisijām, gan uz priekšrocību piedāvāto klāstu, banku kopumā. Dīvainākais ir tas, kad tev izsniedz kredīt limitu 75% apjomā no nodrošinājuma. Banka ne ar ko neriskē, bet vēl iekasē ikmēneša maksu.
In: Citi raksti · Tagged with: American Express, bankas, Citadeles banka, depozīti, kredītkarte, kredīts, MasterCard, nodrošinājums, Nordea banka, Parex banka, Swedbank
Intervija ar Antru Bork-ržečicku (Rīgas Viļņi)
Šī ir intervija ar Rīgas Viļņu mārketinga direktori Antru Bork-ržečicku. Varbūt es kļūdos, bet man liekas viņas izteikumos var dzirdēt ļoti negatīvas ziņas abonementiem. Kas savukārt liek aizdomāties par to izdevumu objektivitāti.
Tātad:
Iespējams, ka būs izmaiņas reklāmas veidu sastāvā. Klienti kļūst prasīgāki. Viņiem nepietiek ar parastajiem reklāmas laukumiem. Viņi meklē interesantākus risinājumus. Viņi meklē iespējas sadarboties ar redakcijām un reklāmas formas kļūst daudzveidīgākas.
Nezinu cik pārdomāts šāds solis būtu ilgtermiņā, bet viennozīmīgi ar šādu sadarbības paveidu vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem. Labāk to vispār nepieļaut. Tiešām, nevēlos lasīt reklāmrakstus.
In: Mārketings · Tagged with: Antra Bork-ržečicka, intervija, mediji, prese, redakcija
Ukraina ir pietiekoši perspektīva valsts ieguldījumiem tuvākajos gados
Lai arī Ukraina bija ļoti slavena ar savu politisko nestabilitāti un viena Eiropas valstīm, kura pārcieta pietiekoši smagu ekonomisko lejupslīdi. Kā saka, jo zemāks kritiens, jo lielāks pieaugums un peļņas iespējas.
Esmu izrāvis datus no SEB Bankas Eastern European Outlook Economic Research – October 2010, jo pašam meklēt tos ir sliņkums. Bet kopskats ir pietiekoši daudzsološs. Politiskā situācija pēc pēdējām vēlēšanām liekas ir daudz maz uzlabojusies, jo ziņas vairs kautiņus parlamenta rāda ļoti reti, un arī gribu uzsvērt, kad Ukrainā dzīvo 45 miljoni iedzīvotāju. Tas ir ļoti liels iekšējais tirgus, kuru ienākumi tuvākajos gados varētu krasi palielināties un iekšējais patēriņš varētu pieaugt.
Ukraina ir tā paša lētā darba spēka valsts Eiropas valstīm. Pēc dažiem datiem Ukrainā strādā armija IT speciālistu, kuru darba atalgojums ir vairākas reizes zemāks par jebkuru ES valsts atalgojumu. Tas tikai viens piemērs, ka šī valsts tiek izmantota un to nevar salīdzināt ar “sēņu lasīšanu” darbu.
Ir arī pietiekoši lieli riski, kuri vēsturiski saistīti tieši ar valūtu. Mēs redzam, kad inflācija ir lielas galvassāpes Ukrainā. Bet man ļoti patīk šis Citadeles bankas ieguldījumu fondu grafiks – Citadele Ukrainas Akciju fonds.
Ko nu tur noliegt, pirms pāris gadiem esmu tajā arī ieguldījis savus līdzekļus, bet par laimi to nebija daudz un daudz maz laicīgi tos izņēmis. Pārējo ar sarūgtinājumu norakstījis, bet pēc dažiem mēnešiem, jau varēja pietiekoši daudz ko atgūt. Tobrīd tikai sāku interesēties par šīm lietām un tā bija laba mācība, kā arī uzķēros uz Parex bankas reklāmas kampaņu. Tagad ar smaidu to visu atceros. Kritums fantastisks, bet man ļoti patīk vērot tālāko attīstību. Vērosim, kā, nu jau Citadeles bankas speciālisti, darbosies šī fonda pārvaldībā, lai arī fonda lielums ir ļoti niecīgs.
In: Ekonomika · Tagged with: akcijas, Citadeles banka, ieguldījumi, ieguldījumu fondi, SEB banka, Ukraina
Big Mac indekss un netieša ASV ietekme uz pasaules valūtām
Big Mac indekss ataino Big Mac cenu dažādās valstīs un to pastarpināti dažreiz izmanto dažādos salīdzinājumos. Piemēram, šis ir The Economis cenu salīdzinājums uz 13. oktobri 2010. gadu.
Lai arī dati nav pietiekoši jauni, nekas būtisks pa šo laiku nav noticis un kopējo ainu var ļoti viegli redzēt. Attēlotajā grafikā var lieliski redzēt valstis, kuru valūta ir pārvērtēta vai nenovērtēta. Latvija lats noteikti atrastos pavērtētajā galā, lai arī liekas Big Mac cena varētu būt zemāka. Tāpēc arī lieku uzsvaru uz to, kad šo informāciju var izmantot tikai pastarpināti un obejktīvāk ir salīdzināt ar lielajām valstīm vai pasaules valūtām.
2009. un 2010. gadā īpaši ir jāuzsver uz ASV stimulācijas programmām, kuras tiek balstītas uz naudas drukāšanu, aizbildinoties ar jaunu darba vietu radīšanu. Pavērosim nedaudz statistiku.
Ja mēs skatāmies uz grafiku, tad redzam, kad tie miljardi ASV dolāru, kuri tika ieguldīti ASV ekonomikā nedeva vēlamo rezultātu. Bezdarba līmeņa samazinājums ir tāds pats, kā pirms dažiem gadiem bez nevienas stimulēšanas programmas.
Kur tad ir palikusi visa šī nauda? Ļoti vienkārši. Šī nauda netika ieguldīta ASV reālajā darba sektorā, bet gan aizceļojusi uz citām valstīm.
Eksportētāj valstis vienmēr ir ieinteresētas saglabāt lētu naudu, lai noturētu tos lielos eksporta apjomus. Piemēram, Ķīna, bet pie naudas ienākšanas veidojas inflācija un produkcija kļūs dārgāka. Reāli ASV nauda nokļūst šajās eksportētāj valstīs, kuras mēģina cīnīties ar inflāciju un mākslīgi noturēt savu valūtu zemākajos līmeņos, kas ir ļoti grūti.
Principā ASV ar šādiem pasākumiem stimulē eksportētāj valstīs lētas naudas ienākšanu un var veidoties inflācija, un tāda veidā grauj to valstu eksportu, jo lai cik viņu uzdrukātu, tas viss vairāk ietekme citas valstis, nekā viņus pašus. To lieliski apliecina dažādi rādītāji. Ļoti laba un pārdomāta taktika savās interesēs, kad ASV rokās ir viena no pasaules rezerves valūtām.
In: Ekonomika · Tagged with: ASV, bezdarbs, Big Mac indekss, eksports, inflācija, Ķīna, valūta
Statistika liek aizdomāties par sociālo mēdiju nozīmi
Statistika liek aizdomāties vai tik sociālo mēdiju nozīme šobrīd ar pliku PR ir uzpūsta un pārspīlēta. Man galvā nāk tikai viens salīdzinājums. 2000. gadā visiem sāka likties, kad tikai IT nozare ir nākotne un šo kompāniju vērtība mākslīgi tika uzpūsta vairākas reizes, lai arī reālas naudas pelnīšanas iespējas praktiski nebija un dramatisks kritums bija neizbēgams. Lūk NASDAQ indeksa grafiks, kurā daļa no acīm redzamā “burbuļa” tika sastādīta, pateicoties IT kompānijām.
Tā pat šobrīd liekas arī visiem speciālistiem, kuri apgrozās ar sociālajiem medijiem. Tā itkā cita pasaule neeksistē. Protams, nevaru noliegt progress šajā nozare ir ievērojams un šo visu arī beidzot var saukt par veselu nozari.
Šobrīd, manuprāt, galvenā problēma ir. Kā sasniegt īstos cilvēkus šajā vidē? Jo karu dienu tiek izspēlēti visdažādākie konkursi, kuros piedalās vieni un tie paši cilvēki. Tātad, cik kvalitatīva ir šī auditorija.
TV, radio un presē ar šo visu ir daudz vienkāršāk, jābalstās uz aptaujām - pētījumiem, bet interneta vidē prasības ir augstākas, jo skaitļi figurē visur.
In: Mārketings · Tagged with: sabiedriskās attiecības, sociālie tīkli
Kāda valdība, tāda arī tauta
Paklausoties ekonomistu un politiķu prognozes par nākamo gadu, rodas sajūta, kad nākošgad mūs sagaida rožaini laiki ar vismaz 3,5 IKP pieaugumu, bet vai realitāte būs tik pat daudzsološa.
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem gāju garām TC Origo Big Bank filiālei, kur bija veidojusies rinda (domāju) pēc kredītiem. Tā vien izskatās, kad cilvēku atmiņa ir ļoti īsa, un daudzsološie politiķu izteicieni, kā parasti, lieliski iesēžas cilvēku zemapziņā.
Principā, nākošā gada izaugsme, lielākoties, ir atkarīga no banku kreditēšanas politikas. Ja kredīti būs pieejami, tad cilvēki tos ņems, jo tiem vienmēr gribās uzlabot savs dzīves apstākļus. Tāpēc arī pirmā iespēja tiek veiksmīgi izmantota.
Drūmā puse šim visam ir tā, kad solītās strukturālās reformas varbūt arī uz papīra ir izdarītas, bet fundamentālas pārmaiņas ar kurām varētu, kāds politiķis palielīties, nav dzirdētas. Pēdējos 2 gados mēs kļuvām nabadzīgāki, ar lielākiem nodokļiem un saliekot šos 2 faktus kopā ir grūti pateikt vai konkurētspēja ir palielinājusies, jo motivācija noteikti ir samazinājusies.
Visvairāk es nesaprotu šo politisko argumentu, dažādu nodokļu celšanai:
Mums ir vieni no mazākajiem nodokļiem Eiropas Savienībā un tad tiek sauktas valstis… kā piemēri.
Personīgi mani šis arguments neiedrošina, bez skata uz visu sistēmu kopumā.
Arī ļoti interesants fakts ir tāds, kad finanšu ministrijas un Latvijas katra gada galvenais dokuments – Latvijas valsts budžets tiek sastādīts, un jau tā pieņemšanas laikā tiek spriests par to turpmākajam izmaiņām. Izskatās, kad tā ir tāda maza formalitāte, nenozīmīgs dokuments.